Visbiežāk par masu nemieru cēloni tiek dēvēts kustības Gen Z (Z paaudze) iniciētais sašutums par nu jau gāztās valdības lēmumu aizliegt valstī gandrīz visus sociālos tīklus. Šis lēmums tiešām kļuva par starta šāvienu masu nemieriem un vardarbībai, taču vienlaikus acīmredzami bija arī tikai tas pēdējais salmiņš, kurš pārlauza nepāliešu pacietības kamieļa muguru.
Šeit ir nepieciešams atgādināt, ka Nepālā tikai pirms diviem gadu desmitiem noslēdzās ilgs un asiņains pilsoņu karš (kura gaitā tostarp tika noslepkavota būtībā visa karaliskā ģimene), par kura uzvarētājiem kļuva kreisie. Šādu partiju spektrs Nepālā ir plašs, sākot no Nepālas kongresa (sociāldemokrātu vietējās versijas) līdz dažādu raudžu komunistiem (no maoistiem līdz ļeņinistiem), un tās dažādās kombinācijās arī jau ilgstoši atrodas pie varas.
Tajā pašā laikā kopējā situācija valstī šajā laikā nekādus būtiskus uzlabojumus nav piedzīvojusi. Nepālā tāpat kā pirms diviem vai trim gadu desmitiem turpina valdīt milzīga nabadzība (galvenie ienākumu avoti ir darba emigrantu, tajā skaitā algotņu, slaveno gurku, naudas pārskaitījumi, kā arī tūrisms), visaptveroša korupcija un milzīga nevienlīdzība. Tostarp vidējais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vairāk gandrīz divas reizes mazāks nekā Indijā (kura šajā ziņā tāpat nevar lepoties ar kādiem sasniegumiem), bet tikai oficiālais bezdarbs jaunākās paaudzes vidū sasniedz 20%, kamēr neoficiāli tas tiek lēsts apmēram divas reizes lielāks.
Kā šo, tā vēl virknes citu iemeslu dēļ Nepāla jau ilgstoši balansēja uz jaunu iekšpolitisko satricinājumu robežas, bet par dzirksteli, kura aizdedzināja neapmierinātības ugunskuru, tad arī kļuva pieminētais aizliegums. Pie kam interesanti, ka lēmums nebija negaidīts – vēl pirms diviem gadiem Nepālā tika pieņemts likums, kas paredzēja bloķēt tos ārvalstu sociālos tīklus, kuriem nebūs savas pārstāvniecības valstī, taču gandrīz visas starptautiskās kompānijas šo prasību ignorēja.
Cits jautājums, ka ilgi brieduši spontāni masu nemieri, aiz kuriem pat nestāv kādi konkrēti politiskie spēki, ārkārtīgi reti noved pie pozitīvām izmaiņām. Parasti situācija kļūst tikai vēl sliktāka, un visa Nepālas pēdējo gadu desmitu pieredze rada aizdomas, ka arī šo kalnu valsti gaida šāds, neiepriecinošs scenārijs.