Svarīgi lēmumi no Riodežaineiro samita, jāpiebilst, arī netika gaidīti. Pagājušajā gadā BRICS pievienojās piecas jaunas dalībvalstis, un kluba prioritāte šobrīd ir šo valstu integrēšana esošajās organizatoriskajās struktūrās. Tāpat BRICS samitu dienas kārtību lielā mērā nosaka prezidējošās valstis. Šajā gadījumā attiecīgi Brazīlija, kura BRICS dalībvalsts statusā vienmēr ir bijusi zināma ar noslieci uz ģeopolitisko mērenību un samiernieciskumu.
Vienlaikus tieši šāda, vadošo nerietumu valstu (globālo dienvidu) līderu var teikt, ka ierindas kopā sanākšana, beidzot ir novedusi pie politiskās sarosīšanās rietumvalstīs. Un runa ir ne tikai par ASV prezidenta Donalda Trampa solījumiem noteikt šī „pret ASV un ASV dolāra starptautisko lomu” (paša Trampa formulējums) vērsta kluba valstīm jaunus tirdzniecības tarifus, bet par attieksmes maiņu kopumā, tajā skaitā masu medijos, domnīcās, u.c..
Minētā attieksme līdz šim visbiežāk ir atradusies pa vidu starp vienaldzīgu un viegli nicinošu, rietumos dominējot viedoklim, ka nerietumu valstu savstarpējās pretrunas ir tik ievērojamas un intereses – tik atšķirīgas, ka neļauj un neļaus tām īstenot vienotu politiku globālā mērogā. Faktam, ka arī kopīgā ir ļoti daudz, un ka BRICS ietvaros rit neatlaidīgs darbs pie interešu saskaņošanas un „pasaules bez rietumiem” (globālajām alternatīvu nerietumu struktūru) izveides, uzmanības tika pievērsts ļoti maz.
Tajā skaitā arī šā iemesla dēļ vienās jomās jau ir, bet citās pārskatāmā nākotnē tiks sasniegts līmenis, kad globālie dienvidi nepieciešamības gadījumā var arī iztikt bez rietumu tirgiem, institūcijām, finanšu sistēmas, u.c. Pie kam var iztikt un vēlas atteikties vairākumā gadījumu nepavisam nav sinonīmi. Tajā pašā laikā šāda iespēja pati par sevi ir kā alternatīva, tā ļoti nopietns ģeopolitiskās ietekmes instruments.
Kas tostarp atstāj rietumvalstīm tikai divas iespējas – vai nu piekrist vismaz daļai globālo dienvidu prasību un iekļauties topošajā kārtība, gan vairs ne galvenās lielvaras statusā, vai arī visiem spēkiem censties saglabāt savu kādreizējo ietekmi. Pie kam, ja reaģēts uz notiekošo būtu ātrāk, arī izvēles iespēju būtu vairāk, bet tagad daudzi vilcieni jau ir aizgājuši un vairāk nav panākami.