Kaut kā pārāk vieglprātīgi šis Progresīvo demaršs tika pieņemts kā tikai tādas koalīcijas partiju politiskās spēlītes sava elektorāta uzmundrināšanai bez nopietnām sekām. Jo galu galā oficiālajā līmenī viss taču noritēja, kā vajag, – valsts augstākās amatpersonas Izraēlas prezidentu uzņēma, kā pieklājas un atbilstoši Latvijas oficiālajai nostājai. Un vispār Progresīvajiem taču nav nekādas reālas ietekmes uz valsts ārpolitiku, par kuras realizāciju atbild Vienotība un arī no tās rindām nākušais Valsts prezidents.
Bet jebkādas reālas iespējas ietekmēt ārpolitiku Progresīvie neizmanto, aprobežojoties ar paziņojumiem gluži opozīcijas stilā. Ja pret Izraēlas tiesībām aizstāvēties un par (runāsim atklātu valodu) teroristu kontrolētās palestīniešu autonomijas kā valstiska veidojuma atzīšanu iestātos, teiksim, Progresīvo aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tas jau norezonētu gluži citādi, un Progresīvie to labi apzinās. Viņu Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva izteikumus nez kādēļ uztver tikai kā intelektuāļa vingrinājumus bez īpašām politiskām sekām, kaut gan tā tam nevajadzētu būt. Vispār Progresīvajiem kā valdības un lielās politikas jaunpienācējiem daudz ko nepamatoti piedod, to norakstot uz jaunās paaudzes aizraušanos ar kreisajām idejām, kuras tie, atrodoties pie varas, pārslimos.
Tas, ka Vienotībai skatīties uz šīm izdarībām caur pirkstiem liek gan rūpes par šīs valdības izdzīvošanu, gan arī slēpti centieni no sevis pārāk neatstumt Progresīvo elektorātu, kas abām partijām kaut kādā mērā pārklājas, ir skaidrs. Bet censties vienas koalīcijas partijas kardināli pretēju nostāju ārpolitiski ļoti svarīgā tēmā norakstīt uz jaunās paaudzes vieglprātību, kurai nav nekādu politisku seku, arī nav gluži pamatoti.
Opozīcija pat neslēpj, ka tā šajā gadījumā raizes par valsts nacionālajām interesēm atbilstošu ārpolitisko kursu tikai izmanto, lai atkal iebikstītu valdošajai koalīcijai sāpīgā vietā, apšaubot tās vienotību un stabilitāti. Uz tobrīd atvaļinājumā esošās premjeres loģisku piedāvājumu Apvienotā saraksta frakcijai šajā jautājumā uzklausīt ārlietu ministri opozīcija bija norādījusi, ka diskusija ar ministri tai nešķietot lietderīga. Citiem vārdiem, ne jau par Vienotības realizēto ārpolitiku vēlas diskutēt opozīcija, bet testēt valdošās koalīcijas stabilitāti.