Lai gan visi notikumi, ko mums nācies piedzīvot, nemaz nevedina uz jokiem un asprātībām, tomēr šī ir tā reize, kad pavisam nopietni gribas saistīt cilvēku mazliet savādo rīcību un izteikumus ar pilnmēness kulmināciju arī tieši vakar.
Bet atgriezīsimies pie pēdējo dienu notikumiem. Pirmais un galvenais notikumu komplekts, protams, ir saistīts ar aktīvajām politiķu diskusijām par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) atbildību vēlēšanu procesa norises problēmās. Pirmais un pavisam konkrētais notikušais fakts – uzņemoties politisko atbildību, vakar no rīta demisijas rakstu iesniedza viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). Cienījama rīcība, kas patiesībā sen nebija piedzīvota Latvijas politikā. Paralēli Bērziņas demisijai visas dienas garumā virmoja jautājums – kādu lēmumu pieņems CVK vadītāja Kristīne Saulīte, kura no rīta Saeimas komisijas sēdē diskusiju procesā pauda, ka plāno atkāpties no amata, taču pēc komisijas sēdes paņēma savā ziņā pauzi pārdomām (jo reālu atlūgumu "uz papīra" viņa tobrīd vēl nebija uzrakstījusi). Taču domājams, ka brīdī, kad lasīsiet šo komentāru, Saulīte būs lēmumu paziņojusi un no CVK vadības aizgājusi. Un līdz ar to izpaliks arī Saeimai darbs šodienas plenārsēdē lemt par ZZS deputātu plānoto rosinājumu Saulīti no amata atsaukt. Atklāts gan paliek jautājums, kāds liktenis piemeklēs trešo diezgan cieši ar vēlēšanu procesa organizēšanu saistīto personu – Bērziņas pirmdien no amata atstādināto Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu, kurš gan TV3 ziņu un Nekā personīga vēlēšanu speciālizlaidumā svētdien pauda, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Iespējams, kad viss noklusīs, viņš mierīgi atgriezīsies amatā.
Taču, lai arī kas un kā ar atbildībām un demisijām, būtiski ir nodrošināt, lai vēlēšanu naktī piedzīvotais nepaliktu aiz patētiskiem lozungiem, skaļiem paziņojumiem "par vēlēšanu nozagšanu" un tamlīdzīgām politiskām performancēm. Svarīgi ir apzināt kļūdas, saprast un paveikt nepieciešamos uzlabojumus, lai vairāk šādus "pilnmēness" brīžus nepiedzīvotu. Diemžēl pagaidām izskatās, ka visus vairāk ir aizrāvusi sacensība, kurš skaļāk un asprātīgāk izteiksies un izkomentēsies, nevis darīs darbu. Diemžēl tā ir Latvijas politikā ierasta, taču izskaužama prakse.