Sociālo tīklu vidē uzvirmoja bažas par to, vai pie Polijas robežas neveidosies autotransporta rindas. Tika arī meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā reāli izpaužas robežkontrole.
Jāatgādina, ka Diena vakar vēstīja – uz Polijas robežas ar Vāciju iekārtoti 52 kontrolpunkti, bet uz robežas ar Lietuvu – 13. Robežkontrole ir atjaunota līdz 5. augustam, bet var tikt pagarināta.
Polija skaidro, ka robežkontroles atjaunošana ir saistīta ar nepieciešamību ierobežot nelegālo imigrāciju un ka tiem cilvēkiem, kuri ceļo legāli, sarežģījumu nebūs. Ceļotāju bažas par to, vai turpmāk ar autotransportu dodoties, piemēram, no Latvijas uz Vāciju, nenāksies ilgu laiku pavadīt uz robežas gan no Lietuvas iebraucot Polijā, gan no Polijas – Vācijā, visticamāk, sakņojas pašu senākajā pieredzē vai dzirdētajos nostāstos par milzīgajām rindām pie Polijas robežas XX gadsimta deviņdesmitajos gados.
Taču ir jāatceras arī tas, ka ceļošanu daudz vienkāršāku un līdz ar to arī ātrāku padarīja Polijas un Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā un pievienošanās Šengenas zonai 2007. gadā. Vairāk nekā desmit gadu – līdz kovidpandēmijas sākumam 2020. gada pavasarī – bija pierasts pie pārvietošanās pa Eiropas Savienību bez jebkādiem ierobežojumiem.
Kovidpandēmijas gadu epidemioloģiskie ierobežojumi ir palikuši pagātnē, taču mierīgi laiki nav atgriezušies un, visticamāk, arī tuvākajā nākotnē neatgriezīsies.
Polijas īstenotā robežkontroles atjaunošana ir uzmanības vērta ne tikai no ceļotāju skatupunkta, bet arī tādā ziņā, ka atgādina – ikvienas valsts politiķu un attiecīgo dienestu pienākums ir gādāt par vietējo iedzīvotāju drošību. Nevienā valstī nav vajadzīgi tādi ieceļotāji, kuri pasliktina kriminogēno situāciju un rada apdraudējumu vietējai sabiedrībai.
Mūsu valstī, kā zināms, saspringtākā situācija ir austrumu pierobežā. Latvijas robežas ar Baltkrieviju tuvumā līdz šāgada beigām ir noteikts pastiprinātās robežapsardzības režīms. Šāgada 7. jūlijā aģentūra LETA ziņoja, ka pagājušajā gadā no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 5388 personas, bet šogad – jau 6322 personas.
Iespējamība, ka nākotnē varētu nonākt līdz kontroles atjaunošanai uz Latvijas–Lietuvas vai Latvijas–Igaunijas robežas, patlaban šķiet maz ticama. Taču XXI gadsimta trešajā desmitgadē daudzviet pasaulē notikumi ir attīstījušies tieši tajā virzienā, kas iepriekš ticis pasludināts par gandrīz neiespējamu.