Ziņojuma būtība, ja vienkāršoti, ir, ka pierādījumi, kas liecinātu par Krievijas iejaukšanos, nav atrasti un ka savulaik par to ticis informēts arī ASV toreizējais prezidents Baraks Obama, kurš tā vietā, lai atzītu šo faktu, devis rīkojumu pierādījumus tomēr «atrast». Tas viss kopā atrodas uz robežas starp valsts apvērsumu un valsts apvērsuma mēģinājumu.
Secinājumi tika publiskoti interesantā laikā (lai gan ASV iekšpolitika nu jau pusgadu ir viens vienīgs interesants laiks). Atbilstīgi Reuters/Ipsos jūlija vidū veiktajai aptaujai 54% amerikāņu nav apmierināti ar Džefrija Epstīna lietas izmeklēšanas rezultātiem (29% šis jautājums ir vienaldzīgs), bet 69% uzskata, ka prezidents un viņa administrācija slēpj Epstīna klientu sarakstu. Tam, ka šāda saraksta nav, tic tikai 6%.
Turklāt amerikāņu sašutums par pedofila Epstīna klientu vārdu nenosaukšanu nekļūs mazāks. Šis jautājums, it īpaši Trampa atbalstītāju vidū, vēl viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā nonāca svarīgāko tēmu pirmajā trijniekā un ieguva simbolisku nozīmi. Saraksta publiskošana un augsti stāvošu, taču stipri netikumīgu ļaužu saukšana pie atbildības tiek uzskatīta par apliecinājumu, ka likums atkal ir kļuvis visiem viens.
Uz šāda fona tad arī izskanēja Gabardas secinājumi, kuri, jāpiebilst, tapa neatkarīgi no Epstīna lietas un kuru publiskošana jebkurā gadījumā tika gaidīta no šī gada otrās puses. Arī citus secinājumus, izņemot minētos, ziņojums saturēt nevarēja. Ja pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās astoņu gadu garumā nav atraduši cilvēki, kuri tos meklēja pēc labākās sirdsapziņas, būtu dīvaini cerēt, ka tos atradīs cilvēki, kuri nav ieinteresēti tādus atrast. Attiecīgi arī rezultāts bija paredzams.
Labā ziņa šajā gadījumā ir, ka secinājumi pēc būtības ir tīri iekšpolitiski un attieksmi pret Krieviju nekādi neietekmē. Tostarp amerikāņus nav piemeklējusi pat doma, ka varētu atcelt kādas it kā iejaukšanās vēlēšanās dēļ pret Maskavu noteiktās sankcijas. Kam labā, bet kam sliktā ziņa – secinājumi var tikt (un Epstīna lietas dēļ visdrīzāk arī tiks) izmantoti vērienīgai ofensīvai pret demokrātiem un eksprezidentu Obamu. Savukārt sliktā – iekšpolitiskās cīņas un nestabilitāte ASV mazumā iet negrasās.

