Tomēr tas viss nāk prātā, noraugoties uz nerimstošo kritiku par sabiedriskā medija jaunievedumu – pastāvīgo korespondentu Vašingtonā un ārpolitikas tēmā pieredzējušās žurnālistes Inas Strazdiņas pirmajiem vēstījumiem no ASV.
Publika jau kuro mēnesi turpina šūmēties par summu, ko sabiedriskie mediji šai amata pozīcijai atvēlējuši – tikai līdz šāgada beigām vien tie ir aptuveni 100 000 eiro. Daudzi neslēpti uzskata, ka žurnāliste aizsūtīta izklaidēties par Latvijas mērogiem ļoti dāsnu algu – 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas, kas netiek ņemts vērā, ir kaut vai ASV valdošā dārdzība.
Jau pirms ziņa par jaunu mūsu sabiedrisko mediju korespondentu ārvalstīs parādījās publiski, profesionāļu virtuvē sprieda, ka konkurences uz šo vietu praktiski nav un tikai sava darba fanātiķis piekritīs uzņemties šo misiju, kuru publikas acīs negausīgais, bet faktiski ļoti plānais finansējums liegs kvalitatīvi pildīt. Turklāt, kas kā nesalasāmi hieroglifi paskrien garām soctīklu mediju ekspertiem, bet daudz ko izsaka mediju profesionāļiem, korespondentam no ASV jāveido saturs visām trim sabiedrisko mediju platformām – gan LSM portālam, gan Latvijas Radio un Televīzijai kā audio, tā video un teksta formātā. Tas nozīmē milzīgu slodzi.
Žurnālistika, īpaši ārpolitikas joma, bet vēl jo vairāk, ja atrodies starptautiskajā apritē, lielā mērā nozīmē darbu ar avotiem, iziešanu sabiedrībā. Tiem, kuri saprot profesionālo virtuvi, jau no paša sākuma bija bažas, ka par atvēlēto finansējumu neko daudz vairāk kā starptautisko mediju vakardienas ziņu atstāstu labā latviešu valodā LSM ar šo ambiciozi pieteikto jaunievedumu nespēs nodrošināt.
Tas viss drīzāk liek uzdot jautājumu nevis par to, cik lietderīgi sabiedriskajam medijam ir tērēt tik milzīgu summu korespondenta pozīcijai Vašingtonā, bet gluži pretēju – vai pastāvīgo korespondentu skaitu ārzemēs bija lietderīgi palielināt, tam iztērējot – jā, tik tiešām lielu summu, bet tādu, kas ir acīmredzami nepietiekama šīs misijas pilnvērtīgai izpildei. Un te mēs nonākam pie galvenā jautājuma – par mediju nespēju atklāti diskutēt par to, cik patiesībā maksā profesionāla žurnālistika. Bet par to tāpat kā par mediju kritiku un sabiedrisko mediju īpašo atbildību jau citreiz.