Vienlaikus tiem cilvēkiem, kuri mēdz doties balsot, aktuālāks kļūst jautājums, par kuru politisko spēku savu balsi šogad atdot.
XXI gadsimta trešā desmitgade ir nesusi tik daudz pārmaiņu, ka ir skaidrs – līdz rudenim var notikt dažādi, patlaban ekspertu vēl pat neprognozēti pavērsieni, kas var izmainīt aktuālo dienaskārtību gan mūsu valstī, gan globālā mērogā. Taču, ja patlaban raugās uz tiem politiķu paziņojumiem, kas jau izskatās pēc centieniem zvejot vēlētāju balsis, ir vērts atcerēties, ka vēstījumi jāuztver piesardzīgi.
Galvenokārt jau solījumi pazemināt kāda nodokļa likmi vai sašaurināt kāda nodokļa maksātāju loku jāvērtē skeptiski. Pirmkārt, tāpēc, ka izmaiņas nodokļos bieži tiek pieņemtas valsts budžeta veidošanas procesā, un gadu gaitā mēs esam bijuši liecinieki daudziem politiskajiem kompromisiem, piemēram, par samazinātu pievienotās vērtības nodokli un par iemaksu likmi pensiju otrajā līmeni. Politiķi pirms vēlēšanām var solīt kādu nodokli samazināt un citu atcelt pavisam, bet realitātē būs tā, kā tiks lemts, pieņemot valsts budžetu.
Otrkārt, pietiek ar niecīgu izpratni par finansēm, lai būtu skaidrs, ka, mazinot kāda nodokļa likmi vai sašaurinot maksātāju loku, valsts budžets kļūst plānāks. Apgalvojums, ka nevar vienlaikus prasīt gan zemākus nodokļus, gan augstākas algas no valsts budžeta finansētajās jomās, ir apspriests jau daudzkārt, bet tas ir loģisks. Protams, svarīgi ir arī tas, cik gudri ar valsts budžetu tiek saimniekots, jo no valsts budžeta finansētajās iestādēs naudu var iztērēt ļoti neprasmīgi un par nodokļu maksātāju naudu var skolā vai slimnīcā pieņemt darbā tādus cilvēkus, kuri jaunās paaudzes izglītošanai vai pacientu ārstēšanai nav piemēroti.
Tomēr tas nemaina pamatpatiesību, ka būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, samazinot likmes vai maksātāju loku, iet roku rokā ar līdzekļu kritumu valsts budžetā.
Uz vispārējā Eiropas Savienības fona Latvijas sabiedrības labklājība ir trausla. Nabadzības risku izjūtošo iedzīvotāju ir daudz, un politiķi pirms vēlēšanām to izmanto, izsakot finansiāla rakstura solījumus. Taču jēgpilnāk būtu, ja politiķi koncentrētos uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, uz spēcīgu uzņēmumu un to nodrošinātu, labi apmaksātu darbavietu skaita pieaugumu.