Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Virs Katalonijas mākoņainas debesis

Pagājušajā nedēļā Katalonijas reģionālais parlaments pieņēma likumu, kas ļauj 1. oktobrī sarīkot referendumu par reģiona neatkarību no Spānijas. Katalāņi ir apņēmības pilni sarīkot balsojumu jebkurā gadījumā, neraugoties uz Spānijas varas iestāžu pretestību un draudiem vērsties pret reģiona neatkarības atbalstītājiem ar policejiskām metodēm.

Lai arī Katalonijas atdalīšanās no Spānijas piekritēju skaits vairāk nav tik ievērojams kā laikā, kad Spāniju bija pārņēmusi dziļa ekonomiskā krīze, sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tas joprojām pārsniedz 50%. Kopumā nav šaubu, ka vairākums Katalonijas iedzīvotāju vēlas panākt savas, no Spānijas neatkarīgas valsts izveidošanu, taču tajā pašā laikā šis vairākums nav absolūts, kas atstāj iespēju šaubām un dažādiem traktējumiem.

Spānijas likumdošana tikmēr paredz, ka valsts reģionu atdalīšanās nav iespējama bez Madrides piekrišanas (pareizāk – konstitūcija vispār neparedz reģionu atdalīšanos, tomēr pastāv iespēja pamatlikumu mainīt), par kuru pēdējā nevēlas pat dzirdēt. Pirmkārt, ekonomiski attīstītākā reģiona zaudēšana būtu nopietns trieciens Spānijas tāpat ne spožajai ekonomikai, kura joprojām nav pilnībā atguvusies no krīzes, bet, otrkārt, Katalonijas brīvlaišana, visticamāk, izraisītu domino efektu līdz pat mērogiem, kas apdraudētu Spānijas turpmāko pastāvēšanu.

Situācijā, kad Spānijas valdība un parlaments pieturas pie karaļu un diktatoru tradīcijām, kārtējo reizi kategoriski atsakoties brīvlaist katalāņus, ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka arī šoreiz iznākums būs Katalonijai nelabvēlīgs. Jāņem vērā arī fakts, ka katalāņiem neatradīsies daudz atbalstītāju, tostarp Eiropas Savienības (ES) varas koridoros. Pēdējo iemītnieki, tāpat kā apvienotās Eiropas kontinentālās lielvaras, šobrīd cīnās par visas ES vienotības saglabāšanu un varas centralizēšanu, kamdēļ Katalonijas aktivitātes tiek uztvertas kā nevēlams precedents.

Vienlaikus katalāņu centieni ir aktualizējuši ne tikai Spānijai piemītošās pretrunas starp valstu teritoriālo nedalāmību un nāciju pašnoteikšanās tiesībām. Lai arī abi faktori starptautiskajās tiesībās tiek uzskatīti par ļoti nozīmīgiem, nav vienprātības, kurš no tiem uzskatāms par prioritāru, tieši tāpat, kā nav vienota viedokļa par to, kur velkama robeža starp separātismu un tautu tiesībām uz savām valstīm.

Rezultātā robežu nedalāmība un nāciju pašnoteikšanās visbiežāk (pastāv arī izņēmumi) ir lielvalstu manipulāciju objekti, kuras ar šiem jēdzieniem rīkojas atbilstoši savām ģeopolitiskajām un stratēģiskajām interesēm. Šī iemesla dēļ nostāja ir nekonsekventa, un lielvalstīm regulāri nākas atrast kādus īpašus apstākļus, kas attaisno izvēli par labu tam vai citam lēmumam. Protams, visi gadījumi ir īpaši, tomēr būtu ļoti vēlams, tostarp arī raugoties no Latvijas ilgtermiņa interešu viedokļa, lai beidzot tiktu viesta skaidrība par to, kurš no tiesību principiem ir galvenais. Diemžēl arī šāds solis nav iespējams bez lielvalstu vienotas piekrišanas.

Top komentāri

GTi
G
Sedlenieks raksta sekojošo un tad jautāsim - cik faktos pamatots ir šis apgalvojums? "Katalonijas brīvlaišana, visticamāk, izraisītu domino efektu līdz pat mērogiem, kas apdraudētu Spānijas turpmāko pastāvēšanu." Protams, šis ir arguments ir dzirdēts bieži un Sedlenieks to atkārto. Tātad kuri reģioni varētu vēl atdalīties? Basku zeme? Jā, politiskajā popkultūrā bieži piesaukts piemērs. Bet fakti ir tādi, ka gan aptaujas, gan vietējā parlamenta vēlēšanu rezultāti norāda, ka neatkarības atbalstītāji tur ir palikuši diezgan bezcerīgā mazākumā. Ar ikgadējās miljardu dotācijas no Madrides viņi nevēlas zaudēt. Tātad tur nekāds domino efekts nav gaidāms. Andalūzijā par neatkarību filzofē pavisam niecīgs mazākums, bez jelkāda nopietna atbalsta. Valensijā - tas pats. Tur sen katalāņu valodā runājošie ir izspiesti pa stūriem. "Domino efekts Spānijā" ir spilgta, bet faktos nebalstīta, nekritiski atkārtota frāze.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai zaļzemnieki ir norakstāmi(7)

Sarežģītās valdības partiju attiecības ir tas, kas ik pa laikam liek pataustīt pulsu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kura, it kā bezcerīgā opozīcijā sēžot, tomēr ik pa laikam sarosās un sāk ie...

Pilsēta mašīnām vai tomēr cilvēkiem(12)

Par kvalitatīvas pilsētvides trūkuma iemesliem un iespējām izveidot Rīgu par cilvēkiem draudzīgu un drošu pilsētu sarunā ar Guntaru Gūti stāsta arhitekts un pilsētvides aktīvists Oto Ozols.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē