Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Kas videi nodara lielāku kaitējumu – atomenerģija vai ogles?

"Zaļo ideju" dubultā morāle

Tiecoties pēc potenciāli tīrākiem enerģētiskiem resursiem, Latvija ne tuvu nav vienīgā valsts, kas brauc no viena grāvja otrā. Mūsu valstī tas uzskatāmāk izpaudies mazo hidroelektrostaciju bumā, tām apsēdot vai katru vismaz pārdesmit kilometru garu upi. Tas vainagojies ne tikai ar šo upju ūdensteces sabojāšanu, zivju nārsta vietu izzušanu un resursu samazināšanos, bet arī augstākiem elektroenerģijas tarifiem, lai gala rezultātā iegūtu papildus dažas procenta desmitdaļas no šeit patērētā elektroenerģijas apjoma.

Tomēr ekonomikas sabalansēšanā ar vidi ir daudz negatīvu piemēru arī kopējā Eiropas Savienības telpā un tikšana pie energoresursiem šajā ziņā ir viena no uzskatāmākajām. Pēdējā laikā samērā plaši tiek ziņots par dabas draugu aktivitātēm Vācijā, Hambahas mežā, kur vietējā brūnogļu ieguves kompānija katru gadu paplašina raktuves, draudot iznīcināt pēdējās senā un no ekoloģijas viedokļa vērtīgā meža paliekas.

Lai arī Vācija sevi deklarējusi kā videi draudzīgu, tā savu enerģētiku lielā mērā balsta uz oglēm, kas no vides skatu punkta ir viens no netīrākajiem kurināmā veidiem, jo degradē jaunas teritorijas un ar izmešiem turpina planētas "uzsildīšanu". Pašreizējā diezgan absurdā situācija lielā mērā ir saistīta ar 2011. gada martā notikušo zemestrīci Japānā un tai sekojošo traģēdiju Fukušimas atomelektrostacijā. Kopš tā laika pasaule atomenerģijai aizvien skaļāk saka "nē", bieži pat neizvērtējot visus apstākļus, un, cik zināms, Vācijas pozīcija šajā ziņā ir bijusi viena no kareivīgākajām. Tomēr Eiropas lielākā ekonomika turpina augt, kas nozīmē, ka uz tūlītēju un strauju energoresursu patēriņa samazināšanu cerēt ir visai grūti.

Tā kā daudz slavētā vēja enerģija vajadzības nosegt nespēj, turklāt ir arī dārga, gribot negribot nākas turpināt jau iepriekšējās desmitgadēs visai daudz pelto ogļu dedzināšanu.

Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums par to, kas dabai nodara lielāku kaitējumu. Vai tās ir ogles, kuru intensīvs patēriņš turpina audzēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzes slāni atmosfērā un kuru ieguvei nepieciešama aizvien jaunas dzīvās telpas iznīcināšana, vai atomelektroenerģija, kuras ieguve ir relatīvi tīra, taču krietni jāpiestrādā pie kodolatkritumu uzglabāšanas? Protams, Fukušimas negatīvais piemērs uzskatāmi norāda, ka būtu jāatbrīvojas no atomstacijām seismiski nestabilos reģionos, taču tas diezin vai varētu attiekties uz Vāciju. Savukārt mums kaimiņos esošās Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas saimniecība ir visai ilgstoši balstījusies uz atomenerģiju un iepriekšējo desmitgažu laikā nav nācies dzirdēt, ka pret dzīves kvalitāti prasīgie zviedri būtu daudz sūdzējušies. 

Top komentāri

TrollisJT
T
"Zaļums " ir politisks ierocis ar kuru var paveikt lielas lietas... atcerieties VAK aktīvitātes boļševiku varas graušanā... viņi gāja un viņus neviens nevarēja apturēt. Kurš tagad lūkojas šī ieroča tēmeklī?
ApustulisPāvils
A
Vēstule Titam.15 Šķīstajiem visas lietas ir šķīstas, bet aptraipītajiem un neticīgajiem nekas nav šķīsts; aptraipīts ir viņu prāts un sirdsapziņa. 16 Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam. (ARĪ ZAĻO IDEJU TIE IZMANTO NELIETĪGI.)
Pravietisnejaukais
P
Pārmetot zaļajiem dubultstandartus vēl viss nav pateikts. Ir vēl arī trešā problēma - garīgā dimensija. Zaļā kustības pamatos ir ideja par Zemi (Gaju) kā dzīvu būtni. Zaļie pēc būtības pielūdz Zemi Dieva vietā. Radības pielūgšana atstājot novārtā Radītāju (Rom.1:20) var novest pie ļoti graujošām sekām, vairāk nekā "dubultām".
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē