Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Pielaide valsts noslēpumam nedod iespēju "piekļūt mistiskai noslēpumu pasaulei vai kādā slēgtā bibliotēkā izvēlēties kaut ko slepenu izlasīt"

Eksperts: Premjers bez pielaides noslēpumam Latvijai neaizvērtu durvis slepenai NATO informācijai

Aizvadītajā nedēļā plaši izskanēja bažas par prezidenta nominētā premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam līdz brīdim, kad viņa valdības apstiprināšanas gadījumā Gobzemam būtu jāsāk pildīt premjera pienākumi. Attīstībai/Par! viens no līderiem Artis Pabriks pat izteicās, ka viņa rīcībā esot informācija - Gobzems pielaidi varētu nesaņemt vispār. Koalīcijas veidošanas sarunu partneru - Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par!, no kurām pēdējā jau atstāta aiz borta arī Gobzema valdības modelī, uztraucas, ka premjers bez pielaides valdības darbu padarītu nepilnvērtīgu arī tāpēc, ka premjers tādējādi būtu izslēgts no NATO informācijas aprites. Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks un bijušais Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Uģis Romanovs portālam Diena.lv viesa skaidrību - īstenojoties scenārijam, kad Ministru prezidentam nav piekļuves klasificētai informācijai, var būtiski ietekmēt ar valsts aizsardzību un drošību saistītu pasākumu realizēšanu, taču kopumā Latvijas-NATO informācijas apmaiņas procesi turpinātos kā līdz šim.

Svētdien TV 3 raidījumā Nekā personīga Pabriks, kurš ir bijušais aizsardzības ministrs, asi kritizēja gan Valsts prezidenta izvēli nominēt Gobzemu, gan vēl pirms Gobzema paziņojuma par Attīstībai/Par! izslēgšanu no sarunām šaubījās, vai viņa pārstāvētais politiskais spēks "vispār var iet valdībā, kur premjeram nav pieejas valsts noslēpumam, arī NATO aprites noslēpumiem."

Romanovs skaidroja, ka Pabrika teikto nevajadzētu vispārināt uz Latvijas vietu NATO un Eiropas Savienības (ES) informācijas apritē kopumā. Dažāda līmeņa amatpersonas pastāvīgi iegūst un zaudē pielaidi valsts vai NATO un ES klasificētai informācijai, taču tas kopumā neietekmē NATO/ES un Latvijas informācijas apmaiņas procesus.

"Atbalstot Pabrika kunga viedokli, es uzskatu, ka premjerministrs, kam netiek piešķirta pielaide klasificētai informācijai, nebūs spējīgs pilnvērtīgi veikt savus amata pienākums. Piemēram, valsts aizsardzības un drošības kontekstā Ministru prezidentam ir nozīmīga loma lēmumu pieņemšanā. Ministru prezidents vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus, piemēram, organizē valsts tautsaimniecības resursu mobilizācijas plānu izstrādi un realizēšanu, kā arī lemj par NATO konsultāciju pieprasīšanu. Lai piedalītos un vadītu šos procesus, ir nepieciešama piekļuve klasificētai informācijai," skaidroja eksperts.

"Pielaides iegūšana amatpersonai dod iespēju piekļūt tai informācijai, kas nepieciešama amata uzdevumu izpildei vai lēmumu pieņemšanai – klasificēta informācija līdz lietotājam nokļūst strikti reglamentētā veidā un ar konkrētu mērķi," uzsvēra Romanovs. "Piemēram, ikvienam Nacionālo bruņoto spēku karavīram ir nepieciešama pielaide klasificētai informācijai. Vienlaicīgi arī jāsaprot, ka, pielaides iegūšana nenozīmē neierobežotu piekļuvi slepeniem dokumentiem, piekļuve informācijai ir konkrētas funkcijas robežās. Tas nozīmē, ka persona var piekļūt tikai tādai informācijai, kas nepieciešama konkrētā uzdevuma izpildei. Tieši tas pats attiecināms uz premjeru."

Ļoti šaubos, ka tāda kombinācija kā premjers un pielaides trūkums ir savienojama, viedokli pauda pētnieks.

Jāatgādina, ka Aldis Gobzems izteicās par nepieciešamību pārskatīt kārtību, kādā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veic izvērtēšanu par pielaidi valsts noslēpumam. Aizvadītajā nedēļā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei SAB direktors Jānis Maizītis atzina, ka vērtēšana var ilgt pat pusgadu, tādējādi, ja Gobzema valdību apstiprinās parlaments, viņš bez pielaides varētu būt premjera amatā pat vairākus mēnešus un bez garantijām, ka to vispār saņems. 

Sarunu partneri Gobzema izteikumus par pielaižu piešķiršanas kārtības atvieglošanu uzņēma ar lielu skepsiJaunās Vienotības pārstāvis Krišjānis Kariņš izteicās, ka "mēs, protams, varam mainīt likumu, ka automātiski visiem tiek piešķirta pielaide, taču rezultāts būs tāds, ka NATO Latvijai vairs nesniegs jebkāda veida informāciju, tādējādi mūs izslēdzot no informācijas aprites". Kariņš uzsvēra, ka šāds notikumu pavērsiens Latvijai būtu ļoti nelabvēlīgs un pat bīstams.

Tikmēr Gobzema izredzes izveidot valdību un nodrošināt tai atbalstu atkal sarukušas, Jaunajai konservatīvajai partijai ceturtdien paziņojot, ka tā sarkano līniju attiecībā pret ZZS uzturēs. Tādējādi, ja Gobzems vēlas JKP atbalstu, sarunas jāturpina četru politisko spēku formātā - ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, Jauno Vienotību, JKP un KPV LV.

Top komentāri

ūdens
ū
Bordāns bija nepieņemams?! Tagad ministru prezdidents un Bez Pielaides – Bērnudārzs! Meklējiet citu no NA!
Cik tad Aldis Uģim iedeva?
C
Vai pilnu koferi? Cīņa, taču, uz dzīvību un nāvi, bet stulbās aitas Saulvežus gaida.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē