Inficēšanās vēl nenozīmē saslimšanu

Ir ērču aktivitātes sezona. Tās mums parasti asociējas ar encefalītu, lai gan ar Laimas slimību, ko arī pārnēsā ērces, inficējas daudz vairāk cilvēku. Potēšanās reklāmas tā ietekmē risku uztveri?

Redziet, vakcīnas ir dārgas. Ja es salīdzinu ar to laiku, kad vakcīnas tikko ienāca no Austrijas, pēc tam arī no Vācijas – tas bija deviņdesmito gadu vidū –, to cena ir desmitkāršojusies. Tā gan ir globāla tendence, to nevaram ietekmēt. Un, ja es redzu zemās grīdas tramvaju ar reklāmu par ērcēm, kam nevar uzlikt uzpurņus... lai gan tas viss ir pareizi, kas tur rakstīts, tomēr tas būtiski vakcinācijas aptveri neietekmē. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pie mums vakcinācijas aptvere ir apmēram starp 15% un 20%, bet jāsaka, ka reāli saslimstība ar ērču encefalītu ir būtiski samazinājusies. Ja vēl gadu tūkstošu mijā bija gadi, kad bija fiksēti vairāk nekā 1500 ērču encefalīta gadījumu (runa par tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši slimnīcā), tad pērn bija zem simta.

Pagājušajā nedēļā nodaļā bija izmeklētas 337 ērces, neviena no tām nebija ar infekciju. Līdz pagājušajai nedēļai pārbaudīto ērču skaits šosezon bija ap pusotra tūkstoša. Pērn sezonas laikā tika pārbaudītas aptuveni 6000 ērces, vēl gadu iepriekš – ap 5000.

Bet, ja runājam par Laimas slimību, tā ir bakteriāla infekcija. Lielākā daļa cilvēku no tiem, kuri inficējas, ērcei piesūcoties, nesaslimst, jo mums ir nespecifiskā imunitāte. Tāpēc inficējas ievērojami vairāk cilvēku nekā saslimst. Pirmais klīniskais simptoms, ko cilvēks ievēro, ir vieglākā, agrīni lokalizētā forma, kad pēc 7–14 dienu inkubācijas perioda parādās sarkani hiperemēti laukumi vai nu ērces piesūkšanās vietā, vai arī attālināti, jo ērces ienestas baktērijas nokļūst zemādas audos un izplatās pa limfātisko sistēmu. Tas, protams, cilvēkus uztrauc, īpaši, ja bijis konstatēts ērces piesūkšanās fakts, viņi griežas pie ģimenes ārsta un, jāsaka, pareizi dara. Jo šie simptomi liecina, ka makroorganisms – cilvēka organisms – pats nav ticis galā, baktērijas ir stiprākas, tās vairojas, līdz ar to jādod antibiotikas. Lielākoties pēc tā pacienti tiek izārstēti.

Savukārt, ja pacients palaidis garām šos simptomus, ja viņš ir imūnkompromitēts...

Ko tas nozīmē?

Šis smalkais vārds nozīmē, ka ir novājināta imunitāte. Šobrīd daudziem tā ir novājināta. Ja, piemēram, sekmīgi ārstēts vēzis, cilvēks saņēmis staru vai ķīmijterapiju, kā rezultātā ir imūnās sistēmas nomākums. Tāpat citu slimību dēļ var būt nepieciešamība lietot kortikosteroīdos hormonus. Arī pēc orgānu transplantācijas tiek lietoti preparāti, kas nomāc transplantētā orgāna atgrūšanu, bet vienlaikus arī mazina imūnās pretestības spējas. Ar to gribu teikt, ka objektīvi medicīnai attīstoties diemžēl ir arī sliktā puse – imūnkompromitēto cilvēku skaits pieaug.