"Mums ir nepieciešams reģionāls risinājums attiecībā uz nozaru sankcijām. Ja mums nav reģionāla risinājuma, nozaru sankcijām nav jēgas," ceturtdien Seimā žurnālistiem sacīja premjerministrs.
Viņš piebilda, ka šādā gadījumā sankcijas būtu neefektīvas, radītu ekonomiskus zaudējumus un nedotu vēlamo rezultātu.
"Tāpēc mums par tām ir jāvienojas vai vismaz jāapspriež, ja ir apstākļi, kad reģiona valstis ir gatavas pieņemt nozaru ierobežojumus," uzsvēra Palucks.
Ja ES nepagarinās ekonomiskās sankcijas un Lietuvai neizdosies vienoties ar kaimiņvalstīm par to piemērošanu, Lietuva ierobežojumus nepiemēros viena pati, viņš apliecināja.
Ceturtdien Lietuvas parlaments atlika plānotās debates par valdības ierosinājumu nodrošināt iespēju noteikt nacionālās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Valdība jūnija sākumā atbalstīja Ārlietu ministrijas iesniegto likumprojektu. Lai tas stātos spēkā, tam nepieciešams parlamenta atbalsts.
Likumprojekts paredz pilnvarot Lietuvas valdību piemērot divu veidu sankcijas: aktīvu iesaldēšanu un nozaru ierobežojumus.
Abos gadījumos sankcijām pakļauto personu un uzņēmumu sarakstus izveidotu valdība.
Ārlietu ministrija ir uzsvērusi, ka "šie ierobežojošie pasākumi tiktu izmantoti tikai ārkārtas apstākļos, kā galējais līdzeklis, ja ES apturētu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vai ja dalībvalstis nespētu vienoties par to pagarināšanu".
Viļņa vēlas, lai arī citas ES valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, rīkojas līdzīgi, tādējādi panākot, ka preces no agresorvalstīm ES nav iespējams ievest pa sauszemes ceļiem, tādēļ tās sadārdzinās.
Ja Seims apstiprinās iesniegto likumprojektu un ES nepagarinās savas sankcijas, ierosinātie grozījumi spēkā stāsies augustā.
ES sankcijas jāpagarina, vienprātīgi vienojoties, taču šoreiz pastāv bažas, ka Ungārija varētu izmantot savas veto tiesības.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš ir teicis, ka valsts ir gatava noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas, ja ES nepagarina savas sankcijas, taču ir uzsvēris, ka ES sankcijas ir daudz iedarbīgākas.
Kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ES ir pieņēmusi 17 sankciju pakotnes. Sankcijas ir vērstas gan pret konkrētām personām, gan ekonomikas jomām un uzņēmumiem.
Šīs sankcijas ir vērstas gan pret konkrētām personām, gan Krievijas ekonomikas nozarēm un uzņēmumiem.