Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pētnieks: Putinisms ir pēdējā fāzē

"Mēs esam politiskajā konfliktā, bet tajā pašā laikā tas ir pret mirstošu režīmu," trešdien vieslekcijā Jaunākās tendences Putina Krievijā: draudi un iespējas Rietumiem, sacīja vēsturnieks Marks Galeoti. Viņaprāt, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms un arī pats līderis ir nonācis varas posma pēdējā fāzē, proti, ir zaudējis 2000. gados uzturēto sakni ar tautu. Prezidents ir ieslīdzis autokrātiem raksturīgajā režīmā, kad viņš vēlas dzirdēt tikai labas ziņas, kas būtiski ietekmē režīma spēju kontrolēt valstī notiekošo, rada haosu un pašdarbību, tādējādi padarot Krieviju nestabilu. "Manuprāt, mēs esam putinisma pēdējās fāzēs," sacīja pētnieks, norādot, ka režīms ir zaudējis spēju attīstīties un augt.

Caram tikai labas ziņas

Vladimirs Putins, pēc pētnieka domām, ir zaudējis saikni ar Krievijas iedzīvotājiem. Viņa popularitāte, kas pieauga pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, nu ir noslīdējusi zem iepriekšējiem rādītājiem. Pētnieks kā piemēru saiknes zaudēšanai min pensiju reformu, kuru ne tikai valdība slikti pasniedza, bet arī pats prezidents nespēja veiksmīgi "pārdot" tautai, kā tas izdevies ar dažādiem nepopulāriem lēmumiem iepriekš.

"Šobrīd Putins liek veselības ministram gaidīt tikšanos ar viņu mēnešiem ilgi. Šobrīd Krievijas prezidents ir ieinteresēts ārlietās un citos jautājumos, kas piesaista finanses viņa tuvākajiem sekotājiem un viņam pašam. Agrāk Putins ceļoja uz reģioniem, kritizēja vietējos pašvaldību vadītājus, kas savukārt deva iedzīvotājiem sajūtu, ka "cars mīl tautu". Tomēr šobrīd ir situācija, ka 'cars" arvien tālāk attālinās no tautas," spriež pētnieks.

Galeoti uzskata, ka Putins ir kļuvis par sevis paša karikatūru.

Viņa iekšējais loks ir arvien sašaurinājies, agrāk viņam apkārt bija cilvēki, kas izaicināja Putina pasaules skatījumu. Arvien vairāk Krievijas prezidentu ielenc viņa administrācija - "vienīgā patiesi strādājošā administrācija".

Katru rītu Putins lasa ziņojumus no izlūkdienestiem un drošības dienestiem. Viņš uzklausa drošības struktūru informāciju, kas ietekmē visus viņa lēmumus. Citu nozaru ministri izjūt izmisumu, ka viņi netiek iesaistīti sarunās par valsts svarīgākajiem jautājumiem. Piemērs esot Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš no svarīga padomnieka ir kļuvis par funkcionāru, kas "iet aiz Putina un sakopj nekārtību".

"Caram" sliktas ziņas netiek piegādātas. Viņam šobrīd tiek stāstīts tikai tas, ko viņš grib dzirdēt, nevis to, kas viņam būtu jādzird, uzskata Galeoti. Ņemot vērā visus minētos argumentus pētnieks vērtē, ka Putina režīms ir varas pēdējās fāzēs.
 

Vēlas vietu vēsturē

Tomēr Putins, kā secina pētnieks, ir slinks autokrāts – dažkārt iniciatīvas nāk no viņa biroja, bet pārsvarā viņš "ieskicē plašo bildi, piemēram, Rietumos, kas Kremļa saimnieka skatījumā ir demoralizēti un sašķelti, uzsver plaisas ASV un Eiropas attiecībās, bet oligarhi, žurnālisti, diplomāti, ideologi domā par to, ko varētu darīt, lai panāktu šos plašos mērķus".

"Mēs dažkārt domājam par Putinu kā ģeopolitikas šaha ģēniju," saka pētnieks, bet patiesībā Krievijas prezidenta spējas tiekot pārvērtētas. Bieži vien darbības notiek bez Kremļa ziņas, un tikai veiksmes gadījumos citi tiek atalgoti.

"Mēs meklējam vienotu Krievijas stratēģiju, proti, mēs meklējam "balto haizivi" - vienu spēcīgu pretinieku, kaut patiesībā cīņa ir pret piranju baru," tēlainu salīdzinājumu lekcijā izvēlējās Galeoti. 

"Manuprāt, Putinu nemotivē nauda," uzskata pētnieks skaidrojot, ka pagājušā gadsimta 90. gados viņa motivācija varēja būt finansiāli labumi, bet šobrīd Putinam tas vairs nav galvenais dzinulis, jo visa Krievija ir viņa "krājkasīte". "Putins neplāno pirkt villu Karību jūras krastā un ceļot, uzstājoties ar lekcijām, viņš paliks Krievijā. Putins šobrīd domā par vēsturi un savu vietu tajā," spriež pētnieks, turpinot: "Putins redz sevi kā glābēju, kas izvilcis valsti no 90. gadu haosa. Taču, izmantojot salīdzinājumu ar fantastikas žanra triloģijas Gredzenu pavēlnieks tēlu Sauronu un viņa visuredzošo aci, pētnieks norāda: "Kur Putins tieši virsū neskatās, tur valda haoss." 
 

Nav dižena

"Krievija nav diža lielvara, bet Putins saprot, ka viņš var likt cilvēkiem attiekties pret Krieviju kā lielvaru, ja tā uzvedas kā lielvara. Viņš meklē vietas, kur viņa "pretinieki", proti, Rietumi, ir visvājākie.

Krievija uzspēlē savu neparedzamību un agresivitāti, lai panāktu, ka citu valsti pārstāvji, nevēloties konfliktēt, savā veidā piekāpjas Krievijas prasībām un slēdz ar Kremli vienošanās.

Proti, tiek izmantoti pārliecināšanas triki, jo Krievija apzinās savu vājumu, pauž pētnieks.

Viņš arī apšauba Krievijas spējas izturēt ilglaicīgu militāro konfrontāciju un uzskata, ka plaša mēroga karadarbības gadījumā Krievijai būtu problēmas ar savu iedzīvotāju pabarošanu.

"Krievija domā, ko Rietumu banku sistēma varētu nodarīt ekonomikai," saka pētnieks, piebilstot, ka Krievijas drošības iestādes bažījas par Rietumu kiberspējām.

Galeoti saka, ka termins "hibrīdkarš" nav nekas jauns, jo vēsturē nav bijis kara, kas neiekļautu sevī informācijas aspektu. Bruņotie spēki Krievijā, kā visur citur, meklē veidus, kā ietekmēt karadarbības gaitu arī ar nemilitāriem līdzekļiem.

"Ja mēs fiksējamies uz ideju, ka nemilitāri rīki ir prelūdija militārai darbībai, mēs vienmēr meklēsim "mazos, zaļos vīriņus", saka pētnieks, skaidrojot, ka tas var novērst uzmanību no svarīgākajiem jautājumiem. 
 

Slikti padomi

Pēc pētnieka domām, Putins ir ļoti viduvējs politiķis. Kad Putinam nepieciešams pieņemt lēmumus, viņš pazūd, "slēpjas", lai pieņemtu lēmumus.

"Putins cenšas izvairīties no grūtiem lēmumiem," saka pētnieks, norādot, ka Putins grib "kustēties" tikai tad, kad viņš zina, kāds būs iznākums.

Pētnieks uzskata, ka Putinam Ukrainas jautājumā tika doti slikti padomi, jo kopš 2014. gada Ukraina ir pārveidojusies, tur ir redzami centieni apvienot valsts iedzīvotājus. Putins uzskata, ka viņš ir iesaistījies "drošā politiskā karadarbībā" pret Rietumiem, tomēr "mēs esam redzējuši, ka viņš kļūdās (vai arī viņam sniedz sliktus padomus), jo Donbasa kampaņa ir bijusi ļoti neveiksmīga Krievijai. Tagad Donbasu uztur Krievijas trauslā ekonomika."

Pētnieks uzskata, ka Putins īsti nesaprot Rietumus, taču tikpat slikti saprot arī paša vadīto valsti. "Viņš ir pārgājis no vienas bandas uz otru – no Ļeņingradas ielas bandām uz VDK," klāsta pētnieks, piebilstot, ka Putins bijis arī visai viduvējs VDK virsnieks. "Putins ir VDK fans," bilst Galeoti un secina, ka arī šobrīd drošības iestādes manipulē ar Putinu, izmantojot šo situāciju, kā arī glaimojot "caram".

Neskaidrība

Galeoti uzskata, ka liela daļa tā dēvēto interneta troļļu un Kremļa informācijas kampaņu "neiet caur" Putina rokām. Dažkārt notiek zināma līmeņa pašdarbība. Kas savukārt ir problēma, jo šī pašdarbība rada nekontrolētu sistēmu.

Putins kontrolē tikai to, kas viņam tiek atnests un nolikts uz galda.

Krievijas režīms ir nežēlīgs, sargājot savu varu, bet tam trūkst elastīguma un noturības, trūkst politisko resursu. "Mēs nezinām, kas notiks, ja Putins pēkšņi pazustu vai tiktu nogalināts Kadirovs, vai ja notiktu vēl viena Černobiļa. Krievijai ir bīstami parādi, kas var izraisīt domino efektu. Tā Krievija būtu katastrofa," uzskata Galeoti.

"Krievija nav mierīga valsts, mēdz redzam streikus un protestus," saka pētnieks, bet neņemas prognozēt, kas varētu notikt tālāk. "Mums bīstamāka ir nevis agresīva, bet nestabila Krievija," atzīst Galeoti.
 

Nākotnes iespējas

Pētnieks norāda, ka nevajag pārāk bažīties par "Krievijas tankiem Eiropas ielās" - uzturot 2% no IKP  militārajiem tēriņiem, mēs gādājam, lai Krievijai nav "kārdinājuma" likt lietā savus bruņotos spēkus pret NATO valstīm. Galeoti uzskata, ka draudi varētu nākt no citiem virzieniem.

Viņš norāda, ka Rietumiem vajadzētu lielāku solidaritāti sadarbību, kas nav tikai militāra. Proti, vairāk sadarboties gan informācijas apmaiņā, gan citās jomās.

Tāpat, viņaprāt, svarīgi vairot uzticību valstij un vēlētajām amatpersonām, piebilstot - tas jādara neatkarīgi no tā - "ir Krievijas draudi vai nav".

Galeoti uzskata, ka paši Krievijas iedzīvotāji savu un savu bērnu nākotni redz pasaulē, kur var ceļot, kur var veidot biznesu, neuztraucoties par korupciju. "Šīs idejas nesakrīt ar Krievijas darbībām. Ja agrāk Putins Krievijā nesa zināmus dzīves līmeņa uzlabojumus, šobrīd situācija ir pretēja.

Pētnieks lekcijas noslēgumā norādīja: "Tagad Putina naratīvs ir, ka Rietumi ienīst Krieviju un krievus. Mums ir jāparāda, ka Rietumiem nav pretenziju pret Krievijas iedzīvotājiem, bet gan pret Krievijas režīmu."

Galeoti, kurš pēta organizētās noziedzības un drošības jautājumus Krievijā, lekcijā iepazīstināja arī ar savu jaunāko grāmatu The Vory: Russian Super Mafia. Galeoti ir Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais nerezidējošais pētnieks un Eiropas Universitātes Institūta pētnieks. Lekciju rīkoja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs.

Top komentāri

Drausmīgais mongoļa mūlis
D
uz savu patieso rōģinu - ELLI pošas. Paldies Dievam!
TrollisJT > Ass
T
Diemžēl jautājums paliek... kā uzvestos Krievija, ja tai nebūtu reāla pretspēka? Ja nebūtu to ASV ? Kas tad notiktu? Nu, lūk, tāpēc ir bāzes... .
Apčidrinskis
A
Ir tāda "Pētera I" doktrīna- nemitīgi karot, tādejādi uzturot patriotismu un iegūstot arvien jaunus resursus iekarotajās teritorijās. Šī doktrīna konsekventi tiek realizēta arī mūsdienās no Krievijas puses. Krievija tāpēc ir neaprēķināma- nav nevienas Krievijas kaimiņvalsts, kas nebūtu cietusi no tās agresijas. Otrkārt- saskaņā ar mentalitāti krieviem ir vajadzīgs cars. Viņi to dabū. Tāpēc runas par "pēdējo fāzi" ir bez pamata. Tas ir kā staigāt bullim no pakaļas un gaidīt, kad tam nokritīs kule.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1525

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krievijas aicināšana atpakaļ(12)

Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās Makrons paziņoja, ka Maskava varētu tikt aicināta atkal pievienoties vadošo rietumvalstu klubam G7. Atbalstu...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē