Saeimā ceļu uz apstiprināšanu sācis nākamā gada budžeta projekts un to pavadošie likumi. Iepriekšējo (šī gada) budžetu Kariņa (JV) vadītā valdība saņēma mantojumā, bet šis nu ir pilnībā pašu radīts. Vainu par tā nepilnībām nebūs uz ko novelt.
Ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas valdītāju, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju profesoru Andreju Milleru sarunājas Romāns Meļņiks.
Turpinot tēmu par cilvēku ar invaliditāti iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, Diena šoreiz pievērš uzmanību kultūras iestāžu pieejamībai. Romāna Meļņika saruna ar Eiropas foruma cilvēkiem ar invaliditāti ģenerālsekretāri Guntu Anču.
Veidi, kā tiek atlasīti augstos valsts amatos apstiprināmie, un arī jezga ap šo procesu vienmēr piesaista īpašu uzmanību. Pavisam nesen piedzīvojām seriālu, ko varētu raksturot gluži kā ceļa izbūvi, pa kuru Egilam Levitam baltā zirgā iejāt Rīgas pilī. Bija plaša kampaņa par to, ka viņš un tikai viņš ir cienīgs šim augstajam amatam. Šai idejai bija liels fanu pulks, tas interneta vidē teju vai par valsts nodevējiem centās padarīt ikkatru šīs "vienīgās izvēles" apšaubītāju. Labi, rezultāts nav slikts, Levits tiešām sevi labi parāda Valsts prezidenta amatā, tomēr veids, kā viņš tika tam virzīts, gan bija dīvains un, vēl maigi sakot, pārcentīgs.
Konkurences padome izsludinājusi akciju Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei. Žēl, ka tā attiecas tikai uz uzņēmējdarbību, citādi varētu uzreiz piedāvāt konkrētu slikto piemēru. Un tā ir partiju finansēšana no valsts budžeta.
Iemanās dzīvot arī ar mazām pensijām, maziem pabalstiem, taču problēma tā, ka valsts daudzus cilvēkus ar invaliditāti šādā veidā faktiski iznīcina kā personības. Viņiem nepārtraukti jāsēž ar izstieptu roku sociālajā dienestā, nepārtraukti kādam jālūdz palīdzība – intervijā Romānam Meļņikam saka Sustento valdes locekle Iveta Neimane.
Fiskālās disciplīnas padome, izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem, mudina domāt par lielāku drošības spilvena izveidi nebaltām dienām. Īpaši, ņemot vērā, ka ieejam ekonomikas ciklā ar lejupslīdošu fāzi, jārēķinās ar neprognozējamām Brexit sekām, tāpat Latvijas eksportu un līdz ar to valsts ekonomisko situāciju un arī budžetu var ietekmēt tirdzniecības kari starp ASV, Eiropu un Ķīnu. Finanšu ministrs gan mierina, ka tik traki jau neesot, arī rezerves, kaut nelielas, bet būšot.
Aizvadītajā nedēļā uzmanību piesaistīja gan izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) paustais tikšanās laikā ar pedagogiem, gan Saeimā notiekošās debates pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu viņai. Abi notikumi saistāmi arī saturiski, jo liela daļa no deputātu pārmetumiem bija ar atsauci uz iepriekš notikušo un aģentūras LETA atreferēto Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes ārkārtas sēdi.
Valdība vienreiz jau uzkāpa uz grābekļa, tiešām tai pietiks dūšas kāpt vēlreiz? – šāds jautājums rodas, gaidot, kā beigsies Jaunās konservatīvās partijas centieni visiem spēkiem (kā stāsta, arī šantažējot ar balsojumu par FKTK vadītāju) panākt valdībai nelabvēlīga tiesas sprieduma pārsūdzēšanu saistībā ar lemto par LU rektoru. Ja būtu jāliek likmes, vismaz es deviņi pret viens liktu par to, ka arī šoreiz savu panāks partija, kas revolucionāro pārliecību vērtē augstāk par reālu, nevis deklaratīvu tiesiskumu. Kāpēc? Jo pārējie mīkstmiesīgi ļaujas šādām šantāžām, domājot vienīgi par saviem siltajiem krēsliem. Sabiedrības, ekspertu, pat tiesas paustais, kā izskatās, ir mazāk nozīmīgs.
