Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Pasaulē

Sāk zaudēt pircēju interesi © DIENA(2)

Nemitīgi augošais lietotāju skaits un iespēja nākt klajā ar jaunievedumiem daudz biežāk nekā citās ekonomikas nozarēs pēdējos gados tehnoloģiskā sektora uzņēmumus padarīja par īstu finanšu Eldorado. Šogad arī tajā laikā, kad daudzu tā saukto vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas biržās jau bija uzsākušas cenu lejupslīdi, tehnoloģiju uzņēmumi vēl baudīja investoru uzticību un to vērtspapīru tirgus vērtība piedzīvoja kāpumu, tomēr arī šis segments vairs nebauda tādu labvēlību kā senāk un arī tā akciju cenas biržas pamazām slīd lejup.

Kibersportā iegulda miljonus © DIENA(3)

Pateicoties interneta straumēšanas iespējām un izmaiņām sabiedrības interesēs, elektroniskais sports (pazīstams arī kā eSports un kibersports) no "bērnu izklaides" nu ir kļuvis par industriju, kurā miljonāri un reklāmdevēji investē milzu summas. Pēdējā laikā aktīvi savu naudu digitālajā sportā sākuši ieguldīt arī tradicionālā sporta pārstāvji.

ES ostās dominē lejamkravas © DIENA

Mūsu valsts jūras ostas ieņem augsto otro vietu Eiropas Savienībā (ES), rēķinot pēc tajās pārkrauto kravu (ienākošo un izejošo) tonnāžas uz vienu valsts iedzīvotāju, liecina ES Statistikas biroja Eurostat oktobrī publiskotie dati par kravu pārvadājumiem alianses, tās kandidātvalstu un Eiropas ekonomiskās zonas valstu jūras ostās.

Aviosektors ir svārstīgs © DIENA

Pasaules tautsaimniecības attīstība, iedzīvotāju skaita kāpums, vērtējot globālā mērogā, un ar šiem faktoriem saistītais tūrisma plūsmas pieaugums ir labvēlīgs faktors aviokompāniju biznesa attīstībai un akciju cenu pieaugumam biržās.

Krīt tautsaimniecībā nozīmīgu izejvielu cenas © DIENA(1)

Pasaules ekonomiskā augšupeja pagājušajā gadā veicināja ievērojamu investoru pirkšanas aktivitāšu pieaugumu pasaules preču biržās, izraisot izejvielu cenu palielināšanos. Tomēr šis gads tirgus tendencēs ir ar mazāk izteiktu izaugsmi un atsevišķos gadījumos pat ar visai krasām cenu svārstībām.

Rūk eirozonas izaugsme © DIENA(1)

Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.

Latvija jaunajā Doing Business reitingā saglabā augsto 19. vietu(1)

Latvija Pasaules Bankas veidotajā Doing Business reitingā 190 valstu konkurencē saglabā 19. vietu, liecina šodien publiskotais Pasaules Bankas pētījums. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvija ieņem septīto vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn, piekāpjoties Somijai, Igaunijai, Lietuvai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai.

Aug frakts likmes © DIENA(2)

Globālās tautsaimniecības pieaugums vairāk vai mazāk ir pozitīvs visos tautsaimniecības sektoros. Tas attiecas arī uz dažādām jūras pārvadājumu kompānijām, kurām ir iespējas pretendēt uz frakts likmju kāpuma izraisīto finanšu rādītāju uzlabošanos, kam varētu sekot arī likumsakarīgs kompāniju akciju cenu kāpums pasaules biržās.

Pasaules "biezie" strauji kļuvuši vēl turīgāki(1)

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu miljardieru pulkam piepulcējušies divi jauni superbagātnieki, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Brauders par vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Nordea informē arī somus(3)

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis - viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku Nordea atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā Ūkio bankas, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg. Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu Nordea bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm. Jau ziņots, ka Brauders ar līdzīgām apsūdzībām pret Nordea vērsies pie Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm.

Dienvideiropas veiksminiece © DIENA

"Aicinām darbā", "Pievienojies mūsu kolektīvam", "Te ir darbs!" – šādus vēstījumus par darbinieku meklēšanu esam pieraduši redzēt daudzviet mūsu valstī. Taču strādājošo trūkuma problēma vērojama ne tikai pie mums, Latvijā. Arī Eiropas Savienības (ES) otrā malā – Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā – informācija par vakancēm pamanāma ik uz soļa. Tā piemēram, valsts lielākās salas Maltas kūrortos iespaidīga lieluma uzraksts "Staff Needed" (vajadzīgi darbinieki – angļu val.) rotā veikalu, paēšanas vietu un tūrisma nozares uzņēmumu logus un interjerus.

Rudens jaunumi ģeopolitikā © DIENA(2)

Šoruden Latvijā Saeimas vēlēšanu gaisotnē daudzkārt pieminēti dažādu valstu ģeopolitiskie centieni un to ietekme uz situāciju mūsu valstī, it īpaši, akcentējot Krievijas intereses. Savukārt Krievijā šoruden tiek akcentēts tā dēvētais pagrieziens uz Āziju. Jāatgādina, ka par "pagriezienu uz Āziju" tiek dēvēta Maskavas stratēģija ekonomisko un arī politisko attiecību paplašināšanai ar Āzijas valstīm.

Brauders: Norvēģijas DNB atmazgājusi 533 000 dolāru no Krievijas(3)

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Viljams Brauders prezentējis pierādījumus, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt Krievijas naudu 533 000 ASV dolāru (460 430 eiro) apmērā, vēsta laikraksts Dagens Naringsliv.

Dāmokla zobens virs auto © DIENA(6)

Nesen Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrema nāca klajā ar paziņojumu, ka – ja ASV pieņems lēmumu paaugstināt ievedmuitu ārvalstu automašīnām un automašīnu rezerves daļām, šis lēmums attieksies uz ES eksportu 51 miljarda eiro vērtībā. Eirokomisāre atzina, ka nodevu paaugstināšana ietekmēs automašīnu un to rezerves daļu ražotājus daudzās Eiropas valstīs, tāpēc ES turpina gatavot atbildes pasākumu plānu gadījumam, ja ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija tomēr izšķirsies par šādu soli.

Vai Ukrainas tranzīta noriets? © DIENA(7)

Krievijas īstenotās politikas dēļ Ukraina pakāpeniski zaudē tranzītvalsts statusu, turklāt atteikties no Ukrainas tranzīta Maskava sāka vēl ilgi pirms abu valstu attiecību dramatiskas pasliktināšanās 2014. gadā. Tiek lēsts, ka pēc 2019. gada, kad Krievija būs īstenojusi visus nozīmīgākos ar atteikšanos no Ukrainas tranzīta saistītos projektus, Ukrainas ieņēmumi būs samazinājušies vismaz par 7,3 miljardiem ASV dolāru (6,3 miljardi eiro) gadā.

Vājiniekus apdraud dolāru aizplūšana © DIENA(1)

Pēdējā laikā darījumu presē lielāku uzmanību izpelnījusies Turcija, un tas nav saistīts tikai ar Turcijas un Rietumu partneru attiecību saasināšanos, bet arī Turcijas finansiālo problēmu dēļ, kuras radījušas vietējās valūtas liras kritumu, kā arī apgrūtinājušas valsts finansiālo saistību izpildīšanu. Ja runājam par mūsu valsti, tad šī ietekme ir divējāda. Latvijas tūristu tēriņi šajā Mazāzijas valstī eiro izteiksmē sarūk, jo liras kritums ir aptuveni piecas reizes straujāks par gada inflāciju.

SEB banka: Globālā ekonomika demonstrē muskuļus par spīti tirdzniecības konfliktiem(2)

SEB bankas eksperti joprojām saglabā optimistisku viedokli par pasaules IKP tendencēm, un prognozē aptuveni 4% izaugsmi 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā ātrums nedaudz vājināsies. Arī Baltijas valstu ekonomikas attīstīsies līdzvērtīgā tempā. Pozitīvie efekti, ko veidos kapitālieguldījumi un mājsaimniecību vidū valdošais optimisms, pārspēs tirdzniecības konfliktu negatīvās sekas, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Gašpuitis: Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei(1)

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj "sagremot", neradot būtisku ietekmi. Taču nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Dow Jones indeksa favorīti © DIENA

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šis gads pasaules akciju tirgos neiezīmējas ar strauju izaugsmi, drīzāk gan pretēji, biržās vērojams zināms pagurums, līdz ar to indeksu izaugsmes rādītāji vairumā gadījumu ir visai pieticīgi vai arī to nav vispār, kā tas, piemēram, ir Vācijas gadījumā.