Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ziņas

Dzīve Daugavas tuvumā pa vidu bitēm, ziediem un keramikai © DIENA

Zemnieku saimniecībā Dorītes pie dravnieka Daugmales Jāņa (īstajā vārdā Jānis Sulutaurs) un keramiķes Lindas Sulutauras tagad, Covid-19 krīzes laikā, valda neierasts miers. Parasti vasaras sākumā te iet ņigu ņegu – viesojas tūristu grupas, vēro un glauda bites, lej vaska sveces un izgatavo tā dēvētās laimes pogas... Jānis saka: ''Esam pieraduši pie tāda diezgan intensīva ritma, tāpēc grūti samierināties ar lēnāku.''

Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē © DIENA(6)

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.

Ar cerībām, ka kļūs labāk © DIENA

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.

Latvijas Banka šogad prognozē ekonomikas kritumu 7,5% apmērā(1)

Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā sagaida straujāku kritumu ekonomikā - 7,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 6,5%. Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.

Biznesa nepārtrauktība kā šā laika prioritāte © DIENA

Plašpatēriņa elektronikas bizness Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvo svārstības, tieši tāpat kā visa saimnieciskā dzīve. Taču situācija šajā jomā ir cerīgāka nekā daudzās citās nozarēs. Ir daudz faktoru, kas tieši šajā laikā veicina strauju pieprasījuma kāpumu pēc elektroprecēm, jo īpaši pēc informācijas un komunikāciju tehnoloģijas produktiem.

Sastinguma brīdis pagājis, ir laiks atsākt strādāt © DIENA

"Mūsu muzejs atkal uzņem apmeklētājus!", "Mēs sākam tūrisma sezonu!", "Ceļo atkal kopā ar mūsu tūrisma firmu!" – šādi un līdzīgi paziņojumi interneta mājaslapās, sociālajos tīklos un arī e-pasta vēstulēs maija beigās un jūnija sākumā pavīd bieži. Tūrisma nozare, kas no marta vidus līdz maija vidum bija pilnībā paralizēta, pamazām atdzīvojas.

Situāciju ietekmē pircēju piesardzība © DIENA(3)

Pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu izmainījuši Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi. Mainījušies arī sabiedrībā pastāvošie iepirkšanās paradumi un līdz ar to – vispārējā situācija mazumtirdzniecībā.

Darījumu tūrisms nepadodas © DIENA(3)

Patlaban liela uzmanība tiek pievērsta situācijai Covid-19 krīzes iedragātajā darījumu tūrisma nozarē, kurā līdz šai krīzei bija visumā labi panākumi. Pagājušajā nedēļā gan portālā Travelnews.lv, gan Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) rīkotajā vebinārā kompānijas Baltic Travel Group vadītājs Vlads Korjagins pauda visai pesimistisku viedokli par darījumu tūrisma nākotni, kritizējot Latvijas valdību par to, ka mūsu valstī atbalsts tūrisma nozarei ir niecīgāks nekā Lietuvā un Igaunijā. "Varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu," brīdināja Korjagins. Diena viedokli par darījumu tūrisma perspektīvām jautāja vairāku Latvijas pilsētu tūrisma ekspertiem.

Ja algas nepieaugs, aizbraukšana no Latvijas turpināsies © DIENA(70)

Saņēmis nīgru repliku no pārdevēja piemājas veikalā, grasījos jau atcirst, ka viņam vajadzētu uzlabot savas komunikācijas prasmes ar veikala klientiem. Taču, pirms ko pateicu, atcerējos, ka sludinājums par pārdevēju vakancēm šajā veikalā ir redzams jau gandrīz divus gadus. Jāsecina, ka veikalā vienkārši trūkst darbinieku un arī šis cilvēks, visticamāk, saņem tikai minimālo algu vai tuvu tai. Tāpēc nav vērts atbildēt vai iet skaidroties ar veikala vadību, jo situācijā, kad darba devējam nav kas strādā, viņš arī nevar neko vairāk prasīt kā tikai pamatpienākumu izpildi.

Grib obligācijas un zeltu © DIENA(4)

Pēdējie mēneši pasaules finanšu tirgos ir nesuši kardinālas noskaņojuma pārmaiņas. Var teikt, ka pēdējos mēnešos investoru noskaņojums ir mētājies kā pa viļņiem, interesēm svārstoties gan par labu finanšu aktīviem, kuriem būtībā ir naudas saglabāšanas raksturs krīzes laikā, gan arī par labu tādiem aktīviem, kas ir saistīti ar paaugstinātu ieguldījuma risku. Daudz kas ir bijis atkarīgs gan no tā, kādas bijušas finanšu instrumentu cenu izmaiņas konkrētā laika sprīdī, gan no paziņojumiem par to, cik labi vai slikti sokas ar Covid-19 apkarošanu, gan arī no valsts amatpersonu un centrālo banku paziņojumiem par to, kas tiks darīts, lai stimulētu ekonomikas atdzīvošanos.

Ventspils ostā kravu kritums teju uz pusi © DIENA(10)

Jaunākie dati par kravu apgrozījumu Latvijas lielākajās ostās liecina, ka visdramatiskākais apgrozījuma kritums joprojām vērojams Ventspils ostā, kur pārkrauto kravu apjoms jau otro mēnesi pēc kārtas ir par 40% mazāks nekā gadu iepriekš. Lai gan kravu apgrozījuma kritums vērojams arī Rīgas un Liepājas ostās, tomēr starpība ir ievērojami mazāka, attiecīgi kritums par 25,2% un 14,5% mazāk, salīdzinot ar kravu apgrozījumu pērn četros mēnešos.