Jāizvērtē nepieciešamība
Ja augi novietoti uz dienvidu puses palodzēm vai to tuvumā, šos dažus tumšos mēnešus tie kaut kā spēj paciest, it sevišķi, ja telpās nav pārlieku karsts un netiek mākslīgi stimulēta augšana, intensīvi mēslojot un laistot, – tad gaismas trūkuma rezultātā jaunie dzinumi var veidoties izstīdzējuši un lapas kroplīgas, bet ziediņi sīki. Daļai var līdzēt, pavasarī neglītos dzinumus apgriežot un veidojot vainagu. Taču tad, ja augu ir daudz un logi iziet uz debespusi, kur ziemas sezonā dienasgaismas mazāk, var mēģināt tos palutināt ar papildu apgaismojumu. Jāzina, ka augiem nepieciešamas īpašas lampas, skaidro Latvijas Universitātes Botāniskā dārza eksotisko augu eksperte Ingūna Gudrupa. Botāniskajā dārzā ne visi augi ziemas sezonā tiek nodrošināti ar papildu apgaismojumu, piemēram, palmu mājas "iemītnieki" iztiek ar dienasgaismu, ko saņem caur oranžērijas stikloto jumtu un sienām. Galu galā, zināmu laiku gadā arī dienvidu zemēs dienas ir īsākas nekā vasaras sezonā! Taču ir augi, kuri bez papildapgaismojuma neiztiktu, piemēram, tropu augu mājā augošās ūdensrozes. Tām vairākas stundas diennaktī tiek nodrošināta īpaša gaismas kūre ar piemērotu lampu. Ingūna stāsta, ka ievērojusi – tie augi, kas atrodas ūdensrožu baseinam līdzās un saņem apgaismojumu, ir brašāki un ziemas sezonā izskatās veselīgāki nekā ārpus gaismas loka esošie sugasbrāļi. Starp citu, augi ar raibām, piemēram, balti zaļām, lapām ir prasīgāki pēc gaismas daudzuma nekā vienmērīgi tumši zaļie augi. Arī augiem, kuru galvenā rota ir ziedi, gaismu vajag vairāk, gaismprasīgi ir arī sukulenti.
Darbojas līdzīgi kā saule
Kā jau atceramies no skolas laikā apgūtā, zaļajos augos notiek process, saukts par fotosintēzi, kura laikā augs absorbē gaismu un, to tālāk sajaucot ar oglekļa dioksīdu un ūdeni, rada karbohidrātus (glikozi) un skābekli. Fotosintēze ir†divpakāpju process, kurš, pirmkārt, veidojas no gaismas reakcijas – procesa, kurā absorbētā saules gaismas enerģija tiek izmantota, lai sadalītu ūdens molekulas ūdeņraža un hidroksīda jonos, bet, otrkārt, notiek arī tumsas reakcija – process, kurā iegūtais hidroksīda jons savienojas ar oglekļa dioksīdu, lai veidotu karbohidrātu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 11. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!