Izstādē ir iekļauti darbi no Hamburgas Mākslas un amatniecības muzeja modes kolekcijas, kas aptver laika posmu no XIX gadsimta līdz mūsdienām. Pārstāvēto mākslinieku vidū ir klasiķi Valters van Beirendonks, Koko Šanele, Andrē Kurēžs, Žans Šarls de Kastelbažaks, Žans Pols Gotjē, Domeniko Dolče un Stefāno Gabana, Toms Fords, Rafs Simonss, Karls Lāgerfelds, Martins Maržela un zīmola Moschino dizaineri, kā arī jaunie talanti – piemēram, Eda Gimnesa un Flora Miranda Zeierle.
Izstādes nosaukums ir atsauce uz filosofa un semiotiķa Rolāna Barta darbu Modes sistēma (1967), kurā viņš aplūko modes un valodas teoriju. Ekspozīcijas veidotāji atgādina: vārdiem "teksts" un "tekstils" ir kopīga sakne latīņu valodā – textus (tīmeklis, tīkls, savienojums). Vārdi un teksts bieži kļūst par apģērba gabalu sastāvdaļu. Vārdi un burti uz tērpiem var būt milzīgi un kliedzoši vai arī smalki integrēti auduma apdrukas zīmējumā. Tie var būt viegli salasāmi vai arī noslēpumaini. Dažreiz tekstuālā informācija tiek paslēpta tērpa iekšienē. Burtus var aizstāt arī kāda cita, alternatīva zīmju vai simbolu sistēma, kuru spēj atšifrēt tikai tās pazinēji un savējie. Skaidri redzama teksta izvietošana uz apģērba kļuva populāra 60. gadu popkultūras uzplaukuma laikā, piemēram, uz papīra kleitām, kas tika veidotas kā plakāta un kostīma hibrīds. Laikmetīgajā modes dizainā īpašu lomu tekstam piešķīra t. s. Antverpenes skolas pārstāvji, kuri, izmantojot dažādas tehnoloģijas, papildināja drēbes ar rakstītiem vēstījumiem.
Dizaineri mēdz spēlēties ar valodu dažādi – saukļi var būt intelektuāli, banāli, provokatīvi un pretenciozi. Apģērbu rotā gan lamuvārdi, gan Marsela Prusta romānu citāti. Teksts, valoda un šrifts kļūst par dizaina elementu. Teksta saturs var kontrastēt ar tērpa formu un funkciju, tas var interpretēt tērpa būtību vai arī būt neitrāls. Apģērbu bieži rotā zīmola nosaukums, kas to padara par iekāres objektu. Zīmols patērētājiem nozīmē orientieri un kvalitātes garantu. Tas nes sevī noteiktu vīziju un vērtības. Arī šajā gadījumā valoda var tikt izmantota atšķirīgi: zīmola nosaukums var būt uzkrītošs vai arī pārvērsts par diskrētu identifikācijas zīmi. Logotips var būt liels vai arī reducēts līdz minimumam. Savulaik Martins Maržela izdomāja pie saviem apģērbiem ārpusē ar baltiem diegiem piešūt tukšu birku bez jebkādas informācijas, un tā ir kļuvusi par zīmola Maison Martin Margiela atpazīstamības kodu.
Izstāde Hamburgā būs skatāma līdz 2022. gada 31. oktobrim.
Informācija: www.mkg-hamburg.de