Jau ilgstoši tiek runāts par reformu, kas nepieciešama veselības aprūpes jomā. Vai jums ir pilnīga skaidrība, ko tā paredz, un vai varat dot novērtējumu?
Reformā ir divas sadaļas. Viena ir darba samaksas reforma, otra ir slimnīcu reforma. Kas attiecas uz pirmo, darba samaksas reformu, pagājušajā nedēļā bija sēde Saeimā, kur par to runāja, bet diemžēl Veselības ministrija nekādu redzamu informāciju neprezentēja. Tātad tas, visticamāk, būs pēc kādiem diviem, trim mēnešiem. Bet, tā kā likums paredzēja algu pielikumu darbiniekiem jau no šā gada sākuma, par šo jautājumu pašreiz ir liela neskaidrība. Mēs uzstājam uz to – ja likums paredzēja algu pielikumu medicīnas darbiniekiem, tas bija jāsaņem.
Tagad var atrunāties ar krīzi…
Tieši otrādi – šīs pandēmijas krīzes laikā mediķu darbs bija daudz saspringtāks, nekā varbūt būtu bijis normālos apstākļos. Bija aicinājums stāties pretī Covid-19, to, protams, mediķi respektēja, bet solītā darba algas reforma diemžēl izpaliek. Un pats lielākais pārsteigums ir tas, ka tagad premjers likuma izpildi par darba algu saista ar nodokļu izpildi.
It kā tā no medicīnas darbiniekiem būtu atkarīga…
Jā, tas ir galīgi nesaprotami. Likuma pildīšanu saista ar citiem faktoriem, kas uz šo jautājumu nemaz neattiecas.
Bet mēs varam paredzēt, ka tad, ja solītā algu pielikuma nebūs, medicīnas speciālistu aizplūšana no valsts un pašvaldību sektora būs vēl lielāka. Par to mūs jaunie ārsti brīdināja jau pagājušā gada beigās.
Algas tātad ir viena sadaļa, un otra ir tā, ko jau teicu, – slimnīcu vai līmeņu reforma. Mums pašreizējā brīdī par to nav zināma absolūti nekāda konkrēta informācija. Zināms vien tas, ka slimnīcu kaut kādu reformu bāzēs uz cilvēkresursu pieejamību attiecīgajās slimnīcās reģionos un uz pakalpojumu pieprasījumu. Taču pašreizējā brīdī par to nav absolūti nekādas konkrētas informācijas, mēs tikai zinām, ka pārbaudes ir veiktas šajās slimnīcās, ir konstatēts, kāds ir pašreizējā brīdī pakalpojumu pieprasījums un pieejamie mediķu resursi (cik daudz ārstu, cik daudz medmāsu). Mēs tagad gaidām, kāds būs pārbaužu rezultāts, uz ko tas būs tendēts. Esam vairākas reizes tikušies arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo pašvaldības ir reģionu slimnīcu īpašnieki, viņi tomēr ir diezgan nobažījušies par to, ka, ja tiks samazināti pakalpojumu apjomi, tad cietīs pašvaldību iedzīvotāji. Taču kaut ko konkrētāk teikt varēsim vien pēc tam, kad būs skaidrs reformas projekts. Un būs arī redzams, vai pakalpojums nākotnē iedzīvotājiem būs pieejams tādā pašā apjomā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!