Burovs kaķus nemīl

Ko gan lai pastāsta par Oļegu Burovu? Slavas dziesmu dziedātāju netrūkst, īpaši tagad, kad ietekmīgais amats rokā, taču arī kritiķu ir daudz. Burovs (GKR) bieži atradies blakus cilvēkiem, kas nonākuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā – pieskatīti, apsūdzēti, daži arī notiesāti –, un jaunais Rīgas mērs tiekot saukts arī par nu jau bēdīgi slavenā uzņēmēja Māra Martinsona cilvēku. Bet kādas attiecības viņam bijušas un ir ar līdzšinējiem domes vadītājiem? Kāds ilggadējs politikas ziņu žurnālists SestDienai stāsta, ka "Burovs mīl [Andri] Ameriku kā tēti. Tāpēc arī reizēm apvainojas, bet mīl". Vēl ir izplatīta versija, ka "Ameriks no Martinsona tālu nekrīt", tāpēc varbūt kopā ar Burovu tā jau varētu būt tāda kā plašāka savienība.

Pats Burovs un arī viņu politikā iesvaidījušais bijušais Rīgas mērs, ekspremjers Andris Bērziņš gan uzsver jaunā mēra vēlmi būt neatkarīgam no jelkādām naudas ietekmēm. Un vēl Burovs gribot būt "tas labais krievs".

Kurš gan cits?

Kāpēc tieši Burovam un nevienam citam pēc ilgajām cīņām ir izdevies kļūt par Rīgas mēru, turklāt – saņemot lielāku balsu skaitu, nekā bija Nilam Ušakovam? Burovs pats to īsti neesot gaidījis. "Kad man palūdza aiziet prom no (..) departamenta direktora amata, paņemt deputāta mandātu un kad Amerika kungs atteicās no Īpašuma komitejas un es sāku vadīt Īpašuma komiteju, es ļoti labi sapratu, ka pie šīs vadības, tik spilgta Gods kalpot Rīgai! līdera Andra Amerika, pie Ušakova, komitejas vadītājs man ir virsotne un nekā augstāka nebūs," atceras Burovs. Ja pēkšņi ne Ušakovs, tad pie Rīgas mēra krēsla taču vēl stāvējis Ameriks. Taču tā nu sanācis, ka nešķiramais Rīgas "varinieku" pāris nu ievēlēts Eiropas Parlamentā.

"Amerika vietā kļūt par domes priekšsēdētāju? Man tas bija emocionāli grūtāk, nekā pirms tam kļūt par domes priekšsēdētāja vietnieku. Kad es redzu – šeit ir Andris, viņš staigā un kļuvis par ierindas deputātu –, saprotu, ka viņam tas ir grūti, un man arī tas bija grūti," saka jaunais mērs. Pirms gada kāds kolēģis vaicājis, vai Burovs būtu gatavs kļūt par Rīgas galvu. Toreiz viņš esot atbildējis, ka principā ir gatavs un nebaidoties atbildības, taču tobrīd to vērtējis kā "absolūti virtuālu" stāstu. "Noteikti palīdz talanti notirgot šo un to, un galvenokārt palīdz tas, ka viņam nav izteiktas ideoloģijas vai vērtību sistēmas," domā Rīgas domes (RD) opozīcijā esošās Jaunās Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis. Savukārt Andris Bērziņš ir pārliecināts, ka Burovs par mēru ir kļuvis, jo viņš paguvis uzkrāt pieredzi un ir iesaistījies pašvaldības darbā no dažādām pozīcijām. "Viņš zina un redz cilvēkus un prot analizēt, pēc savas dabas ir loģisks un racionāls," uzskaita Bērziņš, gan uzreiz arī piezīmē, ka Burovs nav "milzīgs ideoloģijas ģēnijs" un ir vairāk tendēts uz lēmumu izpildi. "Tā viņš atšķiras no citiem, ka viņš konsekventi dara – ja kaut ko saka, tad tā arī būs. Tā viņam tāda karaļa īpašība," vērtē bijušais politiķis.

Iecēla, atlaida, iecēla

Burovs bērnībā gribējis kļūt par PSRS Augstākās padomes deputātu no Latvijas. Toreiz, aptuveni divpadsmit gadu vecumā, spriedis, ka tā varētu cilvēkiem kaut kā palīdzēt. Tēvs, kurš bijis vēsturnieks, esot mudinājis izvēlēties jebkādu profesiju, bet tikai lai nestrādājot tirdzniecībā un vēsturē, jo tur cilvēki melojot. Apzinātākā vecumā jau parādījusies vēlme kļūt par mediķi. Sācis strādāt par sanitāru Rīgas 6. slimnīcā un mācījies par ārsta palīgu, vēlāk strādājis arī ātrajā palīdzībā. Sapnis par medicīnas studijām gan bijis jāatmet, un vēlāk viņš ieguvis ekonomista diplomu.

Viens no pirmajiem ierakstiem Burova CV sadaļā Karjera vēsta, ka 1998. gadā viņš kļuvis par toreizējā Akcizēto preču pārvaldes priekšsēdētāja Leonarda Teņa palīgu. Lūk, arī pirmais Burova orbītā esošais darbonis, par kuru aktīva interese bijusi tiesībsargājošajām iestādēm,– Leonards Tenis šobrīd ieņem vietu uz apsūdzēto sola Daimler kukuļošanas lietā, kurā apsūdzēts kā bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieks.

1998. gadā Burovs kļuva arī par RD Īpašuma departamenta Īpašuma pārvaldes priekšnieku. Taču pēc kāda laika – 2003. gadā – toreizējās RD Īpašuma departamenta direktors Jānis Zviedris atlaida Burovu no amata par, kā tolaik vēsta mediji, pienācīgu pienākumu nepildīšanu. 2007. gadā, kad Īpašuma departamenta vadību atstāja Dagnija Kalniņa, toreizējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) Burovu atkal iecēla par departamenta direktora pienākumu izpildītāju. Pēcāk, aktualizējoties skandālam par interešu konfliktu, Burovs no šī amata aizgāja, lai vēlāk atkal atgrieztos – šoreiz kā direktora vietnieks būvniecības jautājumos. Savukārt 2010. gadā Burovs kļuva jau par pilntiesīgu Īpašuma departamenta direktoru.

Viņš pats saka, ka, strādājot Īpašuma departamentā, izveidojis diezgan labu komandu un tagad jaunajā amatā tās pietrūkstot. No iepriekšējās komandas paņēmis līdzi tikai divas palīdzes. Strautiņas vietu nu ieņemot palīdze, kas ar Burovu kopā strādājot kopš 1999. gada, – tad varot saprasties no pusvārda. Taču pārējā komanda vēl jākomplektē. Mērs norāda, ka viņam vajadzīgi cilvēki, kas zina vairāk nekā viņš. "Man nepieciešami cilvēki, kas ģenerē idejas, bet tādas, ko var realizēt. Ne kosmonauti man ir vajadzīgi," tā Burovs.

Negrib kļūt par Colgate

Jāatgādina, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2021. gada jūnijā. Tas nozīmē, ka Burovam atvēlētais termiņš vairs nav ļoti garš. Viņš pats gan neuzskata, ka tā ir problēma. Pirms Ušakova mēri mainījušies ik pa laikam.

"Es biju liecinieks tam, ka Birka kungs nomainīja Aksenoku. Nostrādāja divus gadus. Viņš strādāja slikti? Neslikti. Skandāli? Protams, korupcijas skandāls attīstības departamentā, bet neviens neaicināja viņu atkāpties tā, kā aicina atkāpties šobrīd Šleseru!" Protams, ir jāpiefiksē šī freidiskā pārteikšanās – Burovs patiesībā savā atbildē domāja Ušakovu. "Šobrīd Birkam portrets portretu galerijā ir, viss kārtībā, cienījams ārsts. Viss beidzās ar to, ka nākamajās vēlēšanās TB/LNNK nedabūja piecus procentus. Kas paliek? Tikai portrets! Es visvairāk baidos vien nosēdēt, nostrādāt. Tev ir krietni vairāk draugu, draugi tam krēslam, tu vari piedalīties neskaitāmos pasākumos, teikt neskaitāmas runas, tu esi cienījams cilvēks vai sēdi cienījamā krēslā, bet pēc diviem gadiem viss beigsies. Es par to baidos visvairāk. Jo šobrīd man nav to cilvēku, kas var pateikt: tu zini, tas, ko tu stāsti, ir absolūti garām!" saka Burovs. Viņš atgādina, ka tāds piemērs bijis Ziedonis Čevers, kas deviņdesmito sākumā bija gana spilgta persona politiskajā tirgus placī. "Es redzēju, kā cilvēki, kas stāv viņam blakus, visu laiku viņam aplaudē, cik viņš izcils, cik labi parunāja. Un es redzu, ka cilvēks to jau uztver kā patiesību. Es gribu sagaidīt arī kritiku, sagaidīt to kā brīdinājumu, ka daru kaut ko nepareizi. Es pašlaik jūtu, ka negribu nodarboties ar populismu un tukšiem solījumiem, spodrināt savu tēlu un parādīt, cik es esmu labs. Es gribu šo sajūtu saglabāt, bet baidos, ka līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām arī es sākšu kaut ko aģitēt – vai nu par sevi, vai to, ko es daru, kā par Colgate zobu pastas reklāmā."

SestDienas labi informētie avoti gan zina stāstīt, ka pat gana nocietinātajā Rīgas rātē pirms Burova kļūšanas par mēru smīnējuši, ka topošais Rīgas galva jau pirms savas ievēlēšanas lentītes griežot aktīvāk nekā pirms pašvaldību vēlēšanām.

Burovs darbojies komjaunatnē, taču pēcāk iestājies arī Latvijas Tautas frontē. Vēlāk pieslējies Čevera vadītajai Demokrātiskajai partijai Saimnieks, līdz toreizējais Rīgas mērs Andris Bērziņš Burovu aicinājis pievienoties Latvijas ceļam. 

"Man bija simpātiska viņa konsekvence," tagad atceras Bērziņš. "Politikā ir cilvēki, kas profitē no politiskā procesa, un ir tādi, kas strādā uz rezultātu." Burovs piederot pie otrajiem. Bērziņš domā, ka nule kā ievēlētais mērs ir savā vietā, jo spējot iedziļināties lietās. "Nils varbūt mazāk iedziļinājās, Oļegs pēc dabas ir citādāks – muti nevērs vaļā, līdz nebūs sapratis, kas tur notiek," tagad vērtē bijušais mērs.

Principiāli svarīgais muzejs

Burovs arī atgādina, ka jebkurš populisms ir populisms līdz brīdim, kad tas ir ieviests. Piemēram, Rīgā visiem skolēniem līdz 12. klasei ir brīvpusdienas. Pašvaldības vadītājs vairākkārt mūsu sarunas laikā uzdod jautājumu, vai to patiešām vajadzētu visiem rīdziniekiem, arī turīgajām ģimenēm. Vai viņa paša bērniem? Kad atgādinu, ka viņš tomēr ir kandidējis vēlēšanās vienotā sarakstā ar sociāldemokrātisko Saskaņu, Burovs atgādina, ka GKR nav nekādi sociāldemokrāti. Viņš pats savulaik bijis partijas Latvijas ceļš biedrs, kurai izjūkot daļa partijas aktīvistu pārgājuši uz Latvijas Pirmo partiju un pēcāk uz Gods kalpot Rīgai!.

"Vai vispār tas ir labi, ka mums jaunieši ir pieraduši pie tā, ka viņiem viss ir par brīvu?" vaicā Burovs. "Viņi brauc sabiedriskajā transportā par brīvu, ēd par brīvu, iet uz kaut kādiem sporta laukumiem, ko mēs veidojam. Es neesmu sociāldemokrāts! Nauda ir tik, cik ir."

"Negaidīti ir iestājusies tāda sarežģīta situācija," viņš vēl saka, bet piebilst gan, ka saka to ar nelielu ironiju. Kad drusku pieķeramies jautājumiem par to, kā tad tā nauda pazudusi, Burovs norāda uz valsts politiku, kamēr es mēģinu kaut ko iestarpināt par Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldību un dažādajiem konsultantu līgumiem.

Tikmēr Burovs piesauc izdarītos darbus – jo īpaši lepns viņš ir par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukciju. Mēra kabinetā nu nolikta arī mākslinieces Hildas Vīkas glezna, kurā muzejs redzams. "Man tas ir vismīļākais objekts. Es to gleznu nopirku, kad bija jau projekts, bet nebija zināms, kas būs ar finansējumu," atceras politiķis.