Par spīti eiforijai (vai bailēm) par informācijas tehnoloģiju un sociālo tīklu teju neierobežoto ietekmi sabiedrības noskaņojuma veidošanā, aizvadītās Saeimas vēlēšanas pierāda – visefektīvākās bijušas tās priekšvēlēšanu kampaņas, kas līdztekus modernajām IT iespējām nav smādējušas arī tādas sen pārbaudītas metodes kā tikšanās ar vēlētājiem aci pret aci.
"Atnāciet uz šejieni arī rītdien. Būs arī Artuss!" spiezdams garāmgājējiem rokās plānu KPV LV bukletiņu, kādā vasaras pēcpusdienā pie lielveikala Ziepniekkalnā aicināja partijas atbalstītājs. Un Artuss nāca. Tikmēr kāda cita mikrorajona pagalmos ar iedzīvotājiem runājās Saskaņas līderi, uz tiltiem un ielās ar lieliem plakātiem rokās garāmgājējus sveicināja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.
"Tā šobrīd ir ļoti aktuāla tēze, ka sociālo tīklu iespējas tikušas smagi pārspīlētas. Tāda liela kompānija kā Procter & Gamble pirms pusgada atteicās no reklāmas Facebook un Google. To pašu dara arī General Motors. Sociālie mediji nomierina tos, kuri tur reklamējas, ka ļoti precīzi sasniegta vēlamā auditorija. Bet mums joprojām ir fiziskais ķermenis.
Nevaram cīsiņu "nopumpē" caur internetu. Nevaram savas smadzenes "uploudēt" datorā un tur dzīvot. Kamēr esam šajā fiziskajā pasaulē, nedrīkst noniecināt kanālus, kuri atbilst mūsu fiziskajai pasaulei.
Sociālo tīklu saturs un sociālo tīklu mārketings ir divas dažādas lietas. Kamēr es izlieku tur bildes ar sunīti, kaķīti vai savu pliko dibenu Ēģiptē, tikmēr tas visiem patīk. Kolīdz sāku reklamēt kādu politiku – vai tas būtu zābaks, cepums vai politiķis –, tā cilvēki to jūt, atpazīst un nemaz nevēlas tik jūsmīgi draudzēties ar zīmoliem un produktiem," novērojis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kurš šajās vēlēšanās nevienu politisko spēku neesot konsultējis, bet vērojis priekšvēlēšanu aģitācijā notiekošo parasta auditorijas pārstāvja statusā.
Tomēr, pat ja Stendzeniekam taisnība, jāatzīst, ka pret citiem priekšvēlēšanu trikiem šāda veselīga imunitāte nav izstrādājusies. Tāpat kā līdz šim esam gatavi nekritiski uzticēties dažādiem politiskajiem "laimes lāčiem", kuri sola pārmaiņas, jaunas sejas un veco blēžu sodīšanu, turklāt esam gatavi to darīt pat tad, ja viņu solītās pārmaiņas ir acīmredzami nereālas, «jaunās sejas» jau manītas, bet "vecie blēži" vēlāk kļūst par "konstruktīviem partneriem".
Saskaņai ārzemju speciālisti
Gan reklāmas speciālisti, gan politiķi atzīst – visprofesionālāk nostrādāta šoreiz bijusi Saskaņas kampaņa. Līdzekļus šim mērķim partija nav žēlojusi – pēc iesniegtās vēlēšanu deklarācijas, tā kopumā iztērējusi vairāk nekā 816 251 eiro (skaitot kopā visus tēriņus, arī tos, uz kuriem neattiecas aģitācijas ierobežojumi). Tātad aptuveni 35 489 eiro par katru no 23 iegūtajiem deputātu mandātiem.
Kampaņas plānošanai, sagatavošanai un organizēšanai vien Rīgā valdošā partija iztērējusi vismaz 120 000 eiro, kas ir vairāk nekā vairākumam partiju kopējais priekšvēlēšanu reklāmas budžets.
Stratēģiskos lēmumos Saskaņu konsultēja ASV uzņēmums Trailblazer Group, kura pārstāvis Kristiāns Ferijs iepriekš rīkojis arī citas politiskas kampaņas Austrumeiropā, tostarp 2006. gadā konsultējis prokrievisko Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču. Savukārt ar vizuālās identitātes jautājumiem Saskaņai palīdzējis uzņēmums no Vācijas Helder Brand Design GbR.
"No profesionālā viedokļa Saskaņas kampaņa bija nevainojama – katra detaļa savā vietā. Viss vienotā stilā, visiem sarkans rāmītis. Tomēr kopējais rezultāts ir vājāks nekā pirms četriem gadiem. Gudri džeki no Amerikas un Vācijas vēl negarantē uzvaru," vērtē Stendzenieks.
Jāņem gan vērā, ka uz šīm vēlēšanām Saskaņas situācija bija krietni šaubīgāka nekā pirms četriem gadiem vairāku iemeslu dēļ.
Partijas galvenā lokomotīve – Rīgas mērs Nils Ušakovs – šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, pat nekandidēja uz premjera amatu. Ārpolitiski Saskaņa izbeidza līgumu ar Vienoto Krieviju un centās veidot sev eiropeisku sociāldemokrātu tēlu, kas daļai līdzšinējo vēlētāju varētu likt šaubīties par savu atbalstāmo. Turklāt skolu reformas satracināto krievvalodīgo elektorātu pie sevis vilināja radikālāk noskaņotā Latvijas Krievu savienība, vai arī viņi, vīlušies politikā, palika mājās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 23. - 29. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!