Kā tūlīt pēc skaistajām Lieldienām iestājās ziemīgs aukstums, tā arī cilvēka dzīvē labsajūtas pilnam laikam var sekot ļauna slimība. Atšķirībā no klimata, par kura regulēšanas iespējām ris asas diskusijas, savu veselības stāvokli cilvēks var ietekmēt vairāk. Pēdējā laikā tas attiecas arī uz savlaicīgi atklātu vēzi, SestDienai stāsta Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Zinātnes daļas vadītājs, Gastro centra ārsts gastroenterologs, profesors Mārcis Leja. Nesen viņš kļuvis par veselības ministra ārštata padomnieku, tātad varēs nodot pieredzi, ko guvis, darbojoties Eiropas Komisijas Vēža misijas padomē. Putnu atgriešanās laikā nebūs lieki pieminēt, ka par pētnieka azartu un bāzi Leja ir pateicīgs savam skolas laika hobijam – ornitoloģijai.
Kas jūsu dzīvē ienāca agrāk – medicīna vai putni?
Putni, no kādas septītās klases. Mani vecāki bija mediķi, bet es biju pilnīgi pārliecināts, ka studēšu bioloģiju. Braucu uz Papi gredzenot putnus, piedalījos melno zīriņu projektā un citos. Ja tu par kaut ko pastiprināti interesējies, zināšanas rodas. Vienā brīdī secināju, ka bioloģijas studenti nezina daudz vairāk par mani, un nolēmu, ka medicīna varētu būt būtisks papildinājums manām zināšanām. Bet katrā ziņā interese par ornitoloģiju man ir devusi kaut kādu bāzi, tāpēc jau noņemos ar pētniecības lietām. Un galu galā medicīna un bioloģija ir ļoti tuvas, arī tagad mēs daudz kur pārklājamies un darbojamies kopā. Turklāt zina jau biologi šo to vairāk nekā es (smaida), ir vērts viņos ieklausīties.
Bet putnu lietām ar roku pavisam atmetis neesmu, vēl nupat pirms Lieldienām dažas zīlītes apgredzenoju, lai bērniem parādītu, kā to dara.
Kāpēc izvēlējāties to medicīnas virzienu, kurā strādājat, – gastroenteroloģiju?
Pirmkārt, vecāku ievirze, tēvs strādāja tajā virzienā, pēc viņa metodēm savulaik visa Padomju Savienība strādāja. Sāku strādāt gan ne viņa tiešā pārraudzībā, Stradiņa slimnīcā bija unikāla personība, dakteris Jānis Strods, sāku pie viņa un lielā mērā gremošanas sistēmas funkcionālajā jomā darbojos vēl tagad. Caur to nonācām arī pie onkoloģijas profilakses lietām. Pāris gadus esmu darbojies arī Eiropas Komisijas Vēža misijas padomē.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!