Pēc Jāņu nakts nācās mocīties paģirās, jo saullēkta gaidīšanas stundās tika iztukšoti pārāk daudzi alus kausi? Iespējams, netālā nākotnē alkohols vairs nesagādās galvassāpes.
No vēstures stundām skolā zinām, ka cilvēku agrīnie priekšteči nesmādēja teju nekādu ēdienu. Ēduši pat jēlu gaļu, kad vien tikuši pie šādas iespējas, un to termiski apstrādāt iemācījušies salīdzinoši nesen – tikai pēc uguns pieradināšanas aptuveni pirms 400 tūkstošiem gadu. Tomēr jaunākie atradumi aizvēsturiskās apmetnēs liek apšaubīt šo teoriju.
Vasara ir un paliek vasara, pat ja šovasar tā brīžiem nešķiet. Un tomēr – gurķi aug, dienas ir gana garas, saule arī uzspīd, tāpēc gatavosim mazsālītos gurķīšus un liksim tos arī aukstajā zupā. Šoreiz iepriecināsim kinzas fanus!
Kādu nedēļu pirms Jāņiem redzēju sapni. Tajā sapnī bija daudz kas, kā jau tajos pirmsausmas sapņos, kuros laikam jau ļoti īsā mirklī notiek ļoti daudz visa kā tikai sapnī savienojama un loģiski pamatojama un lielākā daļa redzētā tiek aizmirsta jau mostoties, kad vēl nevari atšķirt, vai vēl atrodies sapnī vai jau sāc to atcerēties.
Inflācija un cenu pieaugums liek autovadītājiem meklēt iespējas iegādāties riepas par ekonomiskāku cenu, tāpēc budžeta klases riepas kļūst aizvien populārākas. Tomēr rodas jautājums – vai tās sniedz pietiekamu drošību uz ceļa? Šajā rakstā centīsimies to izskaidrot.
Pēc Baltā lotosa/The White Lotus (2021–) ķirurģiski precīzā humora visas komēdijas ar melnajiem humora nadziņiem varētu šķist pablāvas, tomēr seriāls Sirēnas/Sirens (2025) atkal atgriež tām ticību. Tas slēpjas aiz gaumīgas banalitātes, sociālo šķiru arhitektūras un frivolitātes, tomēr ir krietni viedāks, nekā sākotnēji varētu šķist, – tas tiešā mērā atsauc agrīno divtūkstošo seriālu glancēto virspusējību, dubultā dibena realitāti un Bīstamo mājsaimnieču/Desperate Housewives (2004–2012) manieru tradīciju.
Veselības problēmas. Aktieris Eriks Deins (52), kurš plaši pazīstams ar lomām seriālos Grejas anatomija un Eiforija, nesen atklājis, ka cīnās ar amiotrofo laterālo sklerozi (ALS) – progresējošu neiroloģisku slimību, kas ietekmē muskuļu darbību.
Lielbritānijas princis Viljams bija devies uz Norvičas pilsētu, lai kopā ar aktrisi Keitu Blanšetu atbalstītu ilgtspējīgas modes risinājumus – īpašu tekstilkrāsošanas procesu, kas mazāk piesārņo vidi.
Žurnāls Le Point nesen publicēja interviju ar vietnes Telegram dibinātāju Pāvelu Durovu, kurā viņš atklāja, ka oficiāli ir tēvs sešiem bērniem, bet patiesībā spermas ziedošanas klīnikās piecu gadu laikā piedzimuši vairāk nekā simt viņa bērnu vismaz 12 valstīs.
Pēdējos gados pieprasījums pēc hibrīdauto pastāvīgi pieaug, un tam ir pamatots iemesls. Ņemot vērā bažas par vidi un neparedzamās degvielas cenas, arvien vairāk autovadītāju meklē transportlīdzekļus, kas nodrošina līdzsvaru starp veiktspēju, efektivitāti un ekoloģiskumu.
Iekopti parki, vēsturiskas vietas, tūristu izklaides un pludmale pie lidostas Bostonā ASV, uz kurieni droši var doties vairākkārt – te apmeklējamo punktu nepietrūks
Jūnija sākumā medijos parādījās vēstis, ka Igaunija, kur ieslodzījuma vietas ir pustukšas, gatava izmitināt Zviedrijā notiesātos cietumniekus. Protams, par attiecīgu samaksu. Eiropā jau bijuši līdzīgi mēģinājumi, taču procedūra ir samērā piņķerīga, jo jāsalāgo dažādu valstu likumi, direktīvas un kārtība, lai cilvēktiesību aizstāvji nesāktu celt traci par to, ka vienā valstī notiesātie noziedznieki tiek aizsūtīti uz citu, kur ieslodzījuma apstākļi vairs nav tik komfortabli.
Pirms 15 gadiem Vimbldonas tenisa čempionātā notika visilgākā profesionālās ēras spēle. Amerikāņa Džona Isnera un franču tenisista Nikolā Mahuta spēkošanās bija 11 stundu un piecas minūtes ilga. Turklāt uzvarētāja noskaidrošana notika trīs dienu garumā, jo spēli nācās pārtraukt gan tumsas iestāšanās, gan salūzuša rezultātu tablo dēļ.
Uzreiz vairāku iemeslu dēļ Izraēlas un Irānas karš ekspertiem atkal licis pievērst uzmanību Arktikai. Kādēļ šis reģions ir tik interesants daudziem, un vai bažas par tā militarizēšanos ir pamatotas?
Imantu Zaulu, tobrīd vienu no trim latviešiem, kas stāvējuši pasaules augstākajā punktā, 8848 metrus augstajā Everestā, intervēja 1995. gada 1. jūlija SestDiena, vaicādama arī, kāpēc 14. maijā virsotni sasniedza tikai divi no Latvijas ekspedīcijas – Zauls un Teodors Ķirsis.