Par Arktiku pieņemts dēvēt visas teritorijas, kuras atrodas aiz Ziemeļu polārā loka – Ziemeļu Ledus okeānu un tā jūras, kā arī šiem ūdeņiem (vai bieži vien – ledājiem) pieguļošās sauszemes teritorijas. Pēdējās atrodas astoņās valstīs, kuras tad arī tiek dēvētas par Arktikas valstīm un ir Artikas Padomes (The Arctic Council) dibinātājas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tās darbība Arktikas Padomē ir pārtraukta, bet pārējās septiņas valstis – ASV (Arktikā atrodas daļa Aļaskas pavalsts), Kanāda, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Dānija (tās kontrolētās autonomās Grenlandes – pasaulē lielākās salas – dēļ) – darbu turpina. Vēl padomē ir arī sešas organizācijas, kuras pārstāv reģiona pamatiedzīvotāju tautas, tomēr viņu dalība, kas savulaik bija gana nozīmīga, patlaban uz vispārējo ģeopolitisko kaislību fona kļuvusi daudz mazāk pamanāma.
Nebūt ne neticamā iespēja, ka Izraēlas un Irānas karš var tomēr ieilgt un vērsties plašumā, tostarp pārņemot arī citas Tuvo Austrumu valstis, un uz nenoteiktu vai (dramatiskāko scenāriju gadījumā) vismaz ļoti ilgu laiku gan apturēt energoresursu piegādes no šī reģiona, gan bloķēt stratēģiski svarīgus kuģniecības ceļus, ekspertiem šim reģionam atkal licis pievērst vairāk uzmanības. Kamēr vieni Arktikā saskata perspektīvu alternatīvu – gan energoresursu un virknes stratēģiski svarīgu izejvielu ieguves, gan kuģniecības ziņā –, tikmēr citi bažījas par tās militarizēšanos un iespēju, ka nākotnē šis reģions var kļūt par vēl vienu kaujas lauku.
TRAMPA AMBĪCIJAS
Lai arī Arktika, neraugoties uz tās plašumiem, saprotamu iemeslu dēļ ir maz apdzīvota (visa reģiona kopējais iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 80 miljoniem cilvēku, 40% no kuriem – Krievijā), tā pēdējās divās desmitgadēs piesaistījusi visas pasaules uzmanību.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. jūnija - 3. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!