Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Administratīvi teritoriālā reforma

Miera nebūs arī pēc reformas novadu jaunajās robežās

Turpinās Administratīvi teritoriālās reformas likuma izskatīšana Saeimā 3. lasījumā, sēde turpināsies arī šodien, bet, kad visi priekšlikumi tiks izskatīti, prognozēt ir grūti. Vienlaikus ik pa brīdim kādā pašvaldībā notiek varas maiņa – pēdējie gadījumi ir Babītē, kur priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) gāza viņa saraksta biedrs Aivars Osītis, savukārt Talsos process vēl nav beidzies – Dainis Karols (LZS) ir atcelts, bet viņa vietā jauns mērs nav ievēlēts, un to nedarīs arī šīsdienas domes sēdē.

Nebija mierā ar kompromisa variantu

Pārsteidzošs, emocionāls un, iespējams, pārsteidzīgs solis – tā Saeimas deputāta, par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) virzību atbildīgās komisijas pārstāvja un dedzīga administratīvo reģionu aizstāvja Andra Kazinovska lēmumu pamest Jauno konservatīvo (JK) frakciju saka Dienas uzrunātie partijas biedri deputāti.

E-Saeimas ugunskristības

Saeima, šodien skatot administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojektu galīgajā lasījumā, pirmo reizi strādās ar jauno tehnoloģisko rīku e-Saeimu, kas ļaus deputātiem piedalīties parlamenta sēdē attālināti, fiziski atrodoties ārpus Saeimas telpām.

Spriedums un revīzija pasliktina novadu reformas fonu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), pērn 25. aprīlī apturot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikumu, nav rīkojies atbilstoši Satversmei. Arī pati pašvaldība, rīkodama aptauju pirms Satversmes tiesas sprieduma, rīkojusies pretēji likumam. To šonedēļ atzinusi Satversmes tiesa (ST), kuras lēmums nav pārsūdzams.

Par novadiem vēl lauzīs šķēpus

Neiztrūkstot karstām diskusijām koalīcijas iekšienē un dažiem pārsteidzošiem lēmumiem, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija šonedēļ pabeigusi darbu pie novadu reformas jumta likuma. Atsevišķi politiskie spēki uzskata, ka jaunā Latvijas administratīvā karte būtu jāpieņem pēc ārkārtējās situācijas beigām, tomēr sagaidāms, ka Saeima likumprojektu galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamnedēļ. Tas gan, visticamāk, nebūs viegli, jo aktīvākais opozicionārs, ATR komisijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), sarunā ar Dienu liek nojaust, ka ZZS izmantos ''daudz nopietnākas'' protesta metodes.

Garkalnes pārdalīšanu uztver ar šaubām

Lemjot par to, ka jau pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām jaunizveidotā Ulbrokas novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns un jānosūta izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija nav ņēmusi vērā iesaistīto novadu viedokli. Kā Garkalnes, tā Ādažu un Ropažu novadā Dienai atzīst – neviens vietējo cilvēku domas nav prasījis, iestrādājot likumā bumbu ar laika degli, kas var raisīt strīdus jaunizveidoto pašvaldību starpā.

Līdz ar ZZS un KPV LV vienotu nostāju Varakļānus tomēr varētu atstāt pie Madonas novada

Steigā pieņemto un duālo lēmumu Varakļānu novadu iekļaut gan Rēzeknes, gan Madonas novadā parlamentam nāksies atrisināt jau drīz. Saeima administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu trešajā, galīgajā lasījumā plānojusi sākt skatīt maija vidū. Šonedēļ atbildīgās Saeimas komisijas deputātu vairākums atbalstīja Varakļānu novada teritorijas izslēgšanu no topošā Rēzeknes novada un iekļaušanu jaunveidojamā Madonas novadā, kā to paredz arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums. Tas gan negarantē tādu pašu lēmumu arī Saeimas sēdē, jo Varakļānus kā Latgales teritoriju joprojām redz trīs politiskie spēki. Tomēr frakciju pārstāvju teiktais liecina, ka Varakļānu iedzīvotāju vairākuma viedoklis tomēr ir sadzirdēts.

Par pilsētas statusu nepriecāsies

Triju Pierīgas novadu – Ādažu, Mārupes un Ķekavas – domes saņēmušas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstuli, kurā norādīts, ka Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā paredzēts piešķirt pilsētas statusu visiem ciemiem, kuros ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju. Šo pašvaldību vadītāji norāda, ka šādas izmaiņas ir jāsagatavo rūpīgāk. Argumenti gan atšķiras. Piemēram, Mārupes domes deputāti vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidījuši, Ādaži būtu gatavi diskutēt, taču uzskata, ka pilsētas robežas nevar sakrist ar pašreizējā ciema robežām.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide