Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā Cēsis ap sevi izveidoja samērā nelielu novadu, jo kaimiņi vēlējās patstāvību. Tagad reformas rezultātā vienās robežās tiks apvienoti septiņi līdzšinējie novadi, no kuriem daļa piederēja pie mazajiem un deputāti drīkstēja startēt no vēlētāju apvienībām.
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Dienvidkurzemes novada domē būs jāievēlē 19 deputāti. Tas nozīmē ļoti ievērojamu deputātu skaita samazinājumu, jo Dienvidkurzemi veidojošo astoņu novadu domēs pašlaik ir ievēlēti kopumā 90 deputātu. Lai arī jaunā novada teritorija ģeogrāfiski ir salīdzinoši ļoti liela, tajā kopumā dzīvo ap 33,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaita prognoze, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, ir negatīva, un tiek lēsts, ka 2030. gadā šajā novadā būs par 17,1% mazāk cilvēku.
Šobrīd Satversmes tiesā (ST) par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir ierosinātas 12 lietas, pieņemts viens lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt viens pieteikums atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā, aģentūru LETA informēja tiesā.
Mazsalacas novada dome ir starp tām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēto Mazsalacas pilsētas, Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasta iekļaušanu Valmieras novadā. Tā vēlas palikt tādā veidolā, kāda tā ir pašlaik.
Lai gan daudzas Latvijas pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, apstrīdot Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gala variantu, kas apstiprināts ar likumu, tomēr notiek konsultācijas starp potenciālo novadu vadītājiem, lai gadījumā, ja jaunās robežas tomēr paliek spēkā, no nākamā gada vidus vietvaras spētu funkcionēt.
Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana varētu mazināt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vājās vietas, jo šajā reformā problemātiska ir kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana, – ceturtdien Saeimai iesniedzot savu pirmo likumprojektu, norādīja tā autors Valsts prezidents Egils Levits. Tas ir tikai viens no daudziem argumentiem, kas uzskaitīti likumprojekta izvērstajos pavadošajos dokumentos. Lai gan šis likums neparedz ne administratīvi teritoriālā iedalījuma līmeni, ne valsts pārvaldības reģionus, diskusijas sabiedrībā un parlamentā var izvērsties par tam pievienoto vēsturisko zemju – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas – karti un pielikumu, kas līdz pat pagastu (vai to daļu) līmenim novelk zemju robežas. Prezidents gan uzsver – tās ir saskarsmes līnijas.
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija Latvijas kartē tiks iezīmēts Dienvidkurzemes novads, kurā apvienojušies Aizputes, Grobiņas, Priekules, Nīcas, Durbes, Pāvilostas, Vaiņodes un Rucavas novads, kā administratīvo centru nosakot Grobiņas pilsētu.
Kandavas novada dome ir iesniegusi Satversmes tiesā (ST) pieteikumu, kurā lūdz par neatbilstošām Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai atzīt Saeimas pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, kas paredz Kandavas novada iekļaušanu Tukuma novadā, aģentūra LETA uzzināja domē.
Politiķa Jura Pūces (AP) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), iespējams, ne visai godprātīgi izmanto administratīvo varu un formālu birokrātisku iebildumu dēļ bremzē vai vispār nedod akceptu atsevišķu pašvaldību infrastruktūras projektiem, kā dēļ pašvaldības nevar saņemt valsts aizdevumu projektu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta (MK) pieņemtajai kārtībai, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību.
Ņēma un uzmeta – tā īsi un kodolīgi var raksturot procesu, kādā izšķīrās Kandavas novada liktenis šovasar Saeimā pieņemtās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā. Kandavnieki neslēpj, ka aktīvi aizstāvēja savas intereses dažādās politiskās partijās. Novadam bija arī koalīcijā ietilpstošās KPV LV politiskā aizmugure. Atsevišķu deputātu atbalsts bijis pat apsolīts, un aprēķini liecināja – balsīm jāsanāk. Tomēr Saeimas galīgajā balsojumā šā novada nākotni izšķīra poga ''atturas'', kuru nospieda vairākums Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju.
Satversmes tiesa (ST) līdz šim saņēmusi divus pieteikumus par administratīvo teritoriālo reformu, no kuriem vienā gadījumā jau ir ierosināta lieta, aģentūra LETA noskaidroja ST.
Alsungas novada domes sēdē deputāti nolēmuši iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā noteikto, kas paredz Alsungas novada iekļaušanu Kuldīgas novadā, atzīšanu par prettiesisku, liecina domes sēdes lēmums.
