Kukaiņu apkarošanā plaši lietoto pesticīdu neonikotinoīdu – imidaklopira, klotianīda un tiametoksāma – izmantošana nesniedz solīto ražas pieaugumu lauksaimniecībai, toties nodara akūtu un hronisku kaitējumu bezmugurkaulniekiem, saldūdens abiniekiem, putniem, medus bitēm, tauriņiem un citām apputeksnētāju sugām, uzkrājas augsnē un ūdeņos.
Kaut arī dienas vēl vēsas, gaisā jaušama pavasara klātbūtne. Par to liecina ne tikai gaišās un garās dienas, bet arī saklausāmas pazīmes – pat pilsētā vairāk dzirdamas putnu balsu. Skaļi dzied zīlītes, zaļžubītes, Latvijā atgriezušies arī mājas strazdi, lauku cīruļi, laukos ganās dzērves un brēkā ķīvītes, arvien biežāk pārlido caurceļojošo zosu bari un vēl citi putni. Jāiet ārā klausīties un vērot, aicina putnu vērotājs un Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts.
Mudinot Latvijas politiskās partijas iekļaut vides un ilgtspējas jautājumus gan savās programmās, gan arī turpmāk politiskajā darba kārtībā, šogad Latvijas Dabas fonds pirmsvēlēšanu laikā izziņojis kampaņu Zaļais barometrs. To, vai šī iniciatīva palīdzēs atmodināt politisko spēku zaļo sirdsapziņu ilgtermiņā, rādīs laiks. Taču viennozīmīgi skaidrs: ikviens ir atbildīgs, lai vides un ilgtspējas jautājumi nepazustu no politiķu redzesloka.
Ziemām kļūstot siltākām, roņus Latvijas piekrastē, visticamāk, varēsim vērot arvien biežāk. Plašu ažiotāžu izraisījusī vairāk nekā 30 pelēko roņu mazuļu uzrašanās Latvijas piekrastē līdz šim bijusi retums.
Dzīves filozofijas zero waste jeb dzīves bez atkritumiem piekritēja Baiba Petrenko ir pārliecināta, ka, sākot domāt par to, kur paliek mūsu izmestie atkritumi, uztvere sakārtojas pati no sevis un pārmaiņas ieviešas dabiski.
Pirmdien, 12. martā, Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme kopā ar idejas atbalstītājiem un domubiedriem paziņoja par aicinājumu Zaļajā referendumā balsot par likumdošanas izmaiņām, lai rosinātu papildināt Satversmes 1. pantu un nostiprināt likumdošanas augstākajā līmenī, ka Latvija ir zaļa valsts.
Lai spētu mazināt ietekmi uz vidi un tādējādi arī klimata pārmaiņas, liela loma ir izglītībai, zināšanām, praksei – gan īstenojot izvēles personīgajā ikdienā, gan darbā, veidojot inovatīvus projektus vai atrodot jaunus risinājumus jau esošajiem. Šādas izglītības un prakses programmas pieejamas daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Latvija šogad jau otro reizi piedalīsies programmā Pioneers into Practice, dodot iespēju profesionāļiem, kas jau ir guvuši vismaz divu gadu pieredzi ar vides jautājumiem saistītā jomā, gūt plašāku skatījumu par klimata pārmaiņu ietekmi un meklēt inovatīvus risinājumus dažādām ar šo jomu saistītām problēmām. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) līdz pat aprīļa vidum izsludinājusi jauno dalībnieku pieteikšanos.
Kad dienas kļūst garākas un gaišākas, mežā sākas plēsēju kāzu laiks. Februāra beigās un martā varam kļūt par lieciniekiem lapsu riestam, bet par lūšu, vilku un jenotsuņu riestu cilvēks var spriest tikai pēc šo dzīvnieku atstātajām pēdām. Martā sākas arī vairākus mēnešus ilgā zaķu mīlas tūre. Dzīvnieku hormonu vētras atmodina gaisma, stāsta bioloģe Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja.
Dabas pētniecība ir veids, kā baudīt dzīvi. Par to pārliecināts Dr. biol. Mārtiņš Kalniņš. Ikdienā viņš ir vides eksperts AS Latvijas valsts meži, bet pusotra gada garumā brīvos brīžus veltījis tam, lai izveidotu saturiski un vizuāli bagātīgu monogrāfiju, kam Latvijā nav līdzinieku: Spāres (Odonata) Latvijā. Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam.
