Dabas Diena

Krupja dziesmas klausoties

Bioloģijas doktore Aija Pupiņa sarkanvēdera ugunskrupjus pēta jau 30 gadu. Atšķirībā no citiem abiniekiem šis dzied tik skaisti un skaļi kā putns. Dziesma ir līdzīga dzeguzes balsij, tāpēc ugunskrupis ir iesaukts arī par peļķu dzeguzi.Kur sarkanvēdera ugunskrupji Latvijā dzīvo?Latvijā sarkanvēdera ugunskrupis ir reta un aizsargājama suga, šis abinieks ir arī Ziemeļvalstu un Vācijas Sarkanajā grāmatā.

31. jūlijs, 2016, 16:00

Uzmanīgi ar sikspārni

Garausainais sikspārnis, kas šogad iecelts _Dabas koncertzāle_s galvenā varoņa godā, ir viena no ierastākajām sikspārņu sugām Latvijā. Taču sikspārņu pētnieki jeb hiropterologi uzsver, ka tā vienlaikus ir vienīgā sikspārņu suga, kuras populācija Latvijā aizvien sarūk, lielākoties cilvēka darbības rezultātā.Nemaināmais īrnieks pagrabā

2. jūlijs, 2016, 15:14

Augu skaistums starp papīra lapām

Pārnest mājās dabas skaistumu var - ne tikai lai ieliktu vāzē, bet arī lai iemūžinātu kādu ziedu, lapu vai augu ar visu sakni ilgākam laikam. Herbārijs jeb izžāvētu augu kolekcija ir ne tikai zinātnieku un studentu darba instruments, bet arī labs veids, kā iepazīt dabu gan vienatnē, gan kopā ar bērniem, radot skaistas laika liecības.

19. jūnijs, 2016, 12:38

Skaists un izskatās garšīgs, bet varbūt indīgs?

Latvijas dabā savvaļas baudītājus augu valsts apbur ar krāšņumu. Taču ne viss, kas acij pievilcīgs, ir nekaitīgs. Pirms došanās dabā jāņem vērā, ka tur mīt arī indīgie augi, kas var radīt ne tikai reiboni un vēdersāpes, bet arī nopietnāku saindēšanos.

19. jūnijs, 2016, 7:37

pieci jautājumi izturības pārgājiena Kolka - Dubulti dalībniecēm

Trīs smalkas dāmas, nemaz nepateiksi, ka viņām ir šāds deviņvīru spēks - pievarēt 136 km 51 stundā. 27. maijā pie Kolkasraga Balto priežu kapsētas pulcējās turpat 600 gājēju Baltais kalns organizētajā pasākumā. Uzdevums bija pievarēt garo distanci 55 stundās un finišēt pie Dubultu glābšanas stacijas.

17. jūnijs, 2016, 13:07

Kad bioloģiski audzēta oga būs tabletes vietā

Tveicīgā 1. jūnija rītā ierodamies Ķekavas pagasta zemnieku saimniecībā Atvases. Tālumā aiz perfekti izvagotiem kartupeļiem kāds strādā un nemaz nesteidzas sasveicināties. Centīgais strādnieks izrādās šīs bioloģiskās saimniecības saimnieks Andris Mangulis, kurš steidzis pabeigt kaplēt tikko sadīgušo burkānu dobes, pirms ierodamies. Mēs norunāto ierašanās laiku nekavējām, un saimnieks ir mazliet saīdzis – šajā pīķa laikā katra minūte dārga, jo Andris savu astoņus hektārus plašo saimniecību apstrādā viens. Tikai reizēm, kad ar darbiem vairs netiekot galā, aicina algotu palīgstrādnieku.

11. jūnijs, 2016, 7:15

Urbānie jeb pilsētvides dārzi: Ar ko sākt?

Ne katram pilsētniekam ir lauku māja, un ne katram ir laiks vai spēks uzturēt mazdārziņu piepilsētā. Ja ļoti gribas kaut ko audzēt, tad teorētiski to tomēr var darīt katrs, kam ir dzīvoklis ar logiem, kuros iespīd gaisma, - kaut vai Rīgas centrā un devītajā stāvā! Nodrošinot labu apgaismojumu, augus var audzēt pat telpās bez logiem.

29. maijs, 2016, 18:00

Gladiola - vasaras nogales dārza rota

Kad maijā siltums nostabilizējies, ir laiks ķerties pie gladiolu stādīšanas. Tā kā atkarībā no stādāmo sīpolu lieluma un no šķirnes to ziedēšanas laiks ir no jūlija otrās puses līdz pat pirmajām rudens salnām, gladiolas varat stādīt dažādos laikos, ar nedēļas divu atšķirību, un tās priecēs visu vasaras otro pusi.

29. maijs, 2016, 17:16

Vācam tējas, stādām puķes

Šonedēļ vēl gaisā valda zemes zīmju enerģijas, kas palīdz dārza darbos, neskatoties uz vēsajiem un lietainajiem laikapstākļiem, kuri piebremzē dobēs rušināšanās priekus. Klāt atkal pilnmēness, kura laikā labāk apkopt jau augošo, nevis uzsākt jaunu. Tiem dārzkopjiem, kas aizkavējušies ar darbiem, gan vajadzētu saņemties un ķerties pie kapļiem un stādiem, jo būtībā jau vasara teju klāt, kad jābauda raža un jāsvin siltie, gaišie vakari.

22. maijs, 2016, 14:45

Cik nitrātu jau apēdāt?

Pērkot veikalā, tirgū gurķus, salātus, spinātus un citus dārzeņus, negribas domāt, ka tajos varētu būt arī ēdājiem kaitīgas vielas. Parasti pesticīdus pavasarī bieži vēl nelieto, tomēr ir nitrāti. Bieži un daudz apēdot nitrātus, tie slikti ietekmē mūsu organismu - sākot ar DNS u.c. sistēmām, hemoglobīnu.

22. maijs, 2016, 14:22

Melberga: Redīsi nav jāiesaiņo

Stāvot rindā pie kases lielveikalā, es mēdzu ielūkoties citu cilvēku pirkumu groziņos. Manuprāt, plauktos ir tik daudz dīvainu produktu, pusfabrikātu un tamlīdzīgu ne pārāk ēdamu, bet ļoti cītīgi safasētu un dubults jau neplīst stilā iepakotu lietu, ka esmu bieži vien prātojusi - dies'pas', vai tiešām kāds to visu ēd? Kas ir tie cilvēki? Vecpuiši darbaholiķi? Studenti? Turklāt nemaz tas viss nav tik lēts… Kādu dienu pie kases pirms manis stāv sieviete, pērk žurnālu Rīgas Laiks, bet pārējais pārtikas groziņa saturs ir no iepakoto pusfabrikātu ar ilgajiem derīguma termiņiem sērijas.

22. maijs, 2016, 14:04

Izdevīgāk pārstrādāt, nevis izmest

Augot sabiedrības pieprasījumam pēc dažādu veidu produktiem, pēdējos gadsimtos strauji audzis arī to ražošanas apjoms. Kopā ar plašo produktu klāstu iepirkumu grozā ievērojami aug arī rūpniecisko atkritumu apjoms. Lielākais izaicinājums ir rūpniecisko atkritumu neviendabīgums to atšķirīgā ķīmiskā un fizikālā sastāva dēļ.

22. maijs, 2016, 9:31

Šodien

Dabas Diena