Plastmasas iepakojums nedara neko labu ne videi, ne ēdienam, kurš tajā iesaiņots, jo atsevišķos gadījumos no tā var minimāli izdalīties veselībai kaitīgas vielas.
Ja ir svarīga kā sava, tā pasaules labbūtība, vērts veikalā iztērēt pāris minūšu, lai ne tikai ieliktu iepirkumu grozā nepieciešamos produktus, bet arī izlasītu to sastāvu. Īpaši, ja ir nolūks savu ēdienkarti vai dzīvestelpu padarīt vegāniskāku. Taču jāņem vērā, ka dzīvot vegāniski nebūt nenozīmē tikai atteikties no gaļas, piena un olām. Pieredzē dalās kafejnīcas Terapija izveidotāja, vegānisko ideju atbalstītāja un praktizētāja Elīna Dzelzkalēja.
Pārtikas izšķērdēšanas problēmai pasaulē aizvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, īpaši tam, cik efektīvi tiek izmantota jau saražotā pārtika. Dabas Diena skaidro, kāda situācija šajā jomā vērojama Latvijā.
Atslēgas ir lietas, kas visātrāk un biežāk tiek pazaudētas. Un ne tikai izslīdot no kabatas kādā sabiedriskā vietā, bet arī mājās – neatceries, kur noliki, un cauri!
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Latvijas bagātība ir lielā dabas daudzveidība: skaistas ainavas, ezeri un upes, meži un purvi. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsdienu vides politikas mērķiem daudzās Eiropas valstīs. Par dabas aizsardzību Latvijā un šī gada iecerēm Dabas Dienai stāsta Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.
Ikdienas steigā visbiežāk mēs putnus nemaz nepamanām, ja nu vienīgi lielos – baložus, sudrabkaijas, vārnas. Patiesībā pilsētu apdzīvo daudz dažādu putnu sugu. Jābūt tikai vērīgiem un pacietīgiem, tad putnu vērošana var kļūt par sirdslietu un sniegt ne mazums pozitīvu emociju.
Pēdējos gados ziemās nevaram sagaidīt, kad uzsnigs sniegs, bet tad, kad sals klauvē pie namdurvīm un zemi klāj bieza sniega sega, atkal sūrojamies par skarbajiem laikapstākļiem. Dabas māte jau sen ir sapratusi, ka visiem izdabāt nav iespējams, un tāpēc brīvi rīkojas pēc sava prāta. Par dabas kaprīzēm Dabas Diena sarunājas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu.