Plašu rezonansi izraisījuši Turcijas ārlietu ministra Hakana Fidana un ar viņa vārdiem saskaņoti arī citu augstu šīs valsts amatpersonu paziņojumi par Turcijas vēlmi pievienoties galvenajai nerietumu valstu apvienībai BRICS
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viens no trijiem regulārajiem notikumiem, kuros katram Latvijas pilsonim ir iespēja tieši un nepastarpināti ietekmēt Latvijas politisko un sabiedrisko vidi. Tieši tādēļ, manuprāt, ikvienam pilsonim (kurš to jau nav paspējis izdarīt iepriekšējās balsošanas dienās šonedēļ) ir jādodas uz vēlēšanu iecirkni un jāizdara sava personīgā, uzsveru – tieši personīgā, izvēle par to politisko spēku, kas viņam šķiet pieņemamākais un atbilstošākais.
Latvijā šāgada sākumā dzīvoja
viens miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir par 11,1 tūkstoti
mazāk nekā gadu iepriekš, rāda
Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) šonedēļ publiskotie dati.
Iespēja saņemt lielas summas no Briseles budžeta un līdz ar to sagādāt darba vietas un legālas izcelsmes ziedojumus partijas kasē ir tā motivācija cīņai par ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), kuru neviens politiķis publiski neakcentēs.
Viens no tematiem, uz kuru
nāksies koncentrēties jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam (EP), ir imigrācija, turklāt
arī saistībā ar ekonomikai
nepieciešamo darbaspēku.
Līdz ar EP par imigrāciju nāksies spriest arī
citām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Paralēli notikumiem Gruzijā ne mazāk plaši protesti jau vairākas nedēļas notiek arī tās kaimiņvalstī Armēnijā, kur prasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos no amata un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.
Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.
Iepriekšējās nedēļas vidū Lielbritānijas
premjerministrs Riši Sunaks vairākumam britu negaidīti paziņoja par
parlamenta apakšpalātas atlaišanu 30.
maijā un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā.