Ziņojumu plūsma par pedofiliju un bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā strauji pieaug, bet likumpārkāpēju paņēmieni kļūst arvien izsmalcinātāki – talkā tiek ņemtas jaunākās tehnoloģijas un bagāta izdoma, lai slēptu pēdas. Diemžēl par dzimumnoziedznieku upuri var kļūt ikviens bērns vai pusaudzis. Tāpēc Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv kopā ar starptautisko ziņojumu līniju asociāciju INHOPE rūpējas, lai seksuālu vardarbību pret bērniem atainojoši materiāli (tai skaitā bērnu kailfoto) pēc iespējas ātrāk tiktu dzēsti no publiskas piekļuves, kā arī sadarbībā ar tiesībsargājošām institūcijām meklēti varmākas un sniegta palīdzība cietušajiem bērniem. Ikviens interneta lietotājs aicināts iesaistīties un ziņot Drossinternets.lv, ja radušās kaut vismazākās aizdomas par nelegāla satura izplatību internetā.
Kā atšķirt faktu no viedokļa? Kādas pazīmes liecina par tā dēvēto dziļo viltojumu, kas tapis, iesaistot mākslīgo intelektu. Kā cīnīties ar dezinformāciju – apzināti radītu, nepatiesu vai maldinoša informāciju? Lai orientētos un izdzīvotu mūsdienu digitālajos džungļos, gan jauniešiem, gan viņu vecākiem nepieciešamas labas prasmes. Teju ikvienam vecākam ir divi būtiski izaicinājumi. Pirmkārt, atrast laiku, lai mācītos kopā ar bērnu. Otrkārt, kur papildināt savas trūkstošās zināšanas un kur atrast materiālus, kas palīdzētu mācīties kopā ar bērniem?
Mākslīgais intelekts (MI) jau vairākus gadus strauji izplatās mūsu sadzīvē, un šobrīd MI rīku arsenāls ir iespaidīgs – gan tērzēšanas roboti, tekstu, attēlu un video ģenerēšanas programmas, gan arī rīki, kas paredzēti noteiktu nozaru specifisku uzdevumu veikšanai, piemēram, mārketingam.
Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu.
Ziņa par slavenības nāvi, aicinājums izlasīt rakstu par nepatikšanām, kas skārušas vienu vai otru sabiedrībā pazīstamu cilvēku, jau ilgstošu laiku ir neatņemama krāpniecisku kampaņu sastāvdaļa. Iemesls ir viens – netrūkst cilvēku, kuri, daudz nedomājot, klikšķina uz ziņām ar skandaloziem virsrakstiem, iekrītot krāpnieku veikli izliktos slazdos.
Bērni kā vecāku sociālo mediju kontu centrālās personas? Teju ikvienam no mums draugu vai paziņu lokā ir kāds, kurš aktīvi publicē savu bērnu fotoattēlus un video sociālajos tīklos, ar bērnu palīdzību cenšoties apliecināt savu veiksmi, statusu un, iespējams, prestižu. Kā vērtēt pārspīlētu vecāku dižošanos ar savām atvasēm? Un kā rīkoties, lai neviļus nenodarītu pāri saviem bērniem?
Nemainīgi plaši izplatīta ir krāpniecība, kas saistīta ar romantisku attiecību veidošanu internetā. Turklāt nav aktīvi jāmeklē jaunas attiecības iepazīšanās portālos vai izmantojot iepazīšanās lietotnes, jo pastāv liela iespēja ar iepazīties kāriem krāpniekiem sastapties Facebook vai Instagram. Lai iekarotu upura sirdi, tiek izmantoti pievilcīgi fotoattēli, pārliecinoši profili un emocijām bagāti stāsti, kuru mērķis ir manipulēt ar upura emocijām un uzticēšanos.
Tuvojas svētku laiks, cilvēkiem ir pacilājošs noskaņojums, un viņi steidz iegādāties dāvanas saviem mīļajiem. Diemžēl steiga un labticība var beigties ar naudas zaudēšanu un kārotās lietas nedabūšanu, jo arī krāpnieki svētku laiku izmanto, lai aktīvi darbotos – meklētu upurus, ko apkrāpt.