Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019

EP vairākumam vajadzēs plašu koalīciju

Pirmsvēlēšanu prognozes piepildījušās tikai daļēji – jaunais Eiropas Parlamenta (EP) sasaukums būs sadrumstalotāks, tomēr galēji labējie un eiroskeptiķi nav ieguvuši tik daudz deputātu vietu, kā tika gaidīts. Ir paredzamas sarežģītas sarunas par valdošās koalīcijas izveidi, no kā būs atkarīgs arī tas, kurš turpmākos piecus gadus vadīs Eiropas Savienības (ES) izpildvaras institūciju – Eiropas Komisiju (EK). Atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs valdošās partijas ir nostartējušas vāji, un, piemēram, Grieķijā sekas tam būs parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Ambīcijas jau ir apmierinātas. Saruna ar Filipu Rajevski

"Pamatā jau partijas runā to, ko viņu vēlētāji grib dzirdēt. Jautājums, vai tās partijas līdz galam apzinās, kas ir viņu vēlētājs un ko tas patiešām grib dzirdēt," pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar politologu, sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski sarunājas Romāns Meļņiks.

Vaidere būtu gatava turpināt darbu Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā (EP) vēlēšanās Jaunās Vienotības (JV) sarakstā pirmā aiz strīpas palikusī Inese Vaidere būtu gatava turpināt darbu EP, ja viņas partijas biedrs Valdis Dombrovskis atkārtoti kļūtu par Eiropas Komisijas komisāru, bet pretējā gadījumā jau apzinājusi nodarbošanās iespējas, izriet no politiķes sacītā aģentūrai LETA.

Pirmoreiz ne bez kļūdām, bet mierīgi

Pirmo reizi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijas pilsoņi varēja doties uz 44 iecirkņiem ārvalstīs. Kopumā balsošanai bija pieteicies tikai 3191 vēlētājs, no tiem 1284 – balsošanai pa pastu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Aktivitāte uz kopējā fona ir augsta – nobalsoja 1665 jeb 52,18% pilsoņu. Taču, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām un diasporas lielumu, var secināt, ka interese par Eiropas Savienības (ES) lēmējvaras vēlēšanām ir zema.

Atbalsts divām lielākajām EP politiskajām grupām sarucis

Provizoriskie Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti ir apstiprinājuši, ka abas lielākās politiskās grupas kreisi centriskajā un labēji centriskajā spārnā ir cietušas zaudējumus, savukārt liberāļiem un zaļajiem bijuši ieguvumi, un jau pēcvēlēšanu naktī sākās centieni veidot jauno vairākumu.

Piedzīvotā stresa dēļ nākamreiz cilvēki var nepieteikties strādāt vēlēšanu komisijās

Pašā vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņos bija samērā mierīga atmosfēra, toties tehnisko problēmu dēļ iepriekšējās balsošanas dienās komisiju locekļiem nācās uzklausīt daudzu neapmierinātu vēlētāju iebildumus. Vēlēšanu komisiju darbinieki atzīst, ka balsotāju būtu vairāk, ja vēlētāji paši varētu izraudzīties iecirkni, kurā nodot balsis, un nebūtu piesaistīti kādam konkrētam.

EP vēlēšanu rezultāti sašūpo Merkeles valdību

Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās abas Vācijas lielākās tradicionālās partijas saņēmušas kārtējo triecienu, kas varētu sašūpot kancleres Angelas Merkeles vadīto "lielo koalīciju". Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši tikai 28,9% balsu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās 2014. gadā. Tas konservatīvajiem ir vājākais sniegums kopš Otrā pasaules kara valsts mēroga vēlēšanās.

Sistēmas izmēģināšana nav garantētā iespēja. Saruna ar Arni Cimdaru

Visu neapmierinātību par tehniskajām problēmām nācās uzklausīt pašvaldību veidotajām vēlēšanu komisijām, jo cilvēki jau nešķiro, izsaka savu sāpi tiem varas pārstāvjiem, kas tajā brīdī tuvāki, – intervijā Romānam Meļņikam pauž kādreizējais ilggadējais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide