Inflācija tuvākajos mēnešos Latvijā turpinās paātrināties, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā.
Finanšu ministrija (FM) izvairās no minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kļūdu labojuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.
Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, uzsverot, ka Latvijas izaugsme ekonomikā patlaban ir strauja, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 652 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 521 miljons eiro, kas ir 6,5% no IKP.
Lai turētu ekonomiku vaļā arī sliktākos epidemioloģiskos apstākļos, ierobežojumu noteikšanai vajadzētu būt decentralizētai, izriet no valdības sociālo un sadarbības partneru teiktā ceturtdien Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē paustā.
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijas nodokļu sistēma pastāv tikai trīsdesmit gadu, kas, salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir īss termiņš. Pastāvīgi dzīvojam reformu režīmā, lai nepārtraukti attīstītos un noķertu citu valstu vēsturisko izaugsmi, nodrošinot labākus dzīves apstākļus, tostarp stabilāku sociālo sistēmu, kas tieši skar mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Mums nav iespējas paņemt kādas citas attīstītākas ekonomikas nodokļu režīmus un pārcelt tos uz Latviju, jo katrs no tiem ir atšķirīgs un individuāli pielāgots
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Raugoties uz galvu reibinošo akciju cenu kāpumu iepriekš rietumvalstu tirgos, der atcerēties, ka labas peļņas iespējas var piedāvāt arī Baltijas valstu akciju tirgi. Nereti tirgus likviditāte šeit ir zemāka, tomēr daudzi uzņēmumi ir atpazīstamāki un priekšstats par to darbību var veidoties no vietējā informatīvajā telpā cirkulējošajām ziņām. Vēl būtisks faktors par labu ieguldījumiem Baltijas vērtspapīru tirgos ir saistīts ar faktu, ka Covid-19 krīzē šā reģiona ekonomikas cieta ievērojami mazāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Līdz ar to var teikt, ka ieguldījumi tiek veikti uz veselīgāka finansiālā pamata.
Par Eiropas Centrālās bankas politiku, Latvijas ekonomikas prognozēm un valdības darbu Rolanda Pētersona saruna ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.
