Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 4,3%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Mūsu valsts ekonomika bieži tiek raksturota kā maza un atvērta, un tiek akcentēts, ka ārējā tirdzniecība spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas tautsaimniecībā. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši arī eksportu un importu, tomēr vismaz rudens sākumā statistikas datos redzamā aina bija optimismu raisoša. Tajā pašā laikā nestabilitāte, kas saistīta ar Covid-19 krīzes neprognozējamību, liek nākotnē raudzīties visai piesardzīgi.
Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) neliela mēroga uzņēmumus mēdz uzskatīt par ekonomikas galveno balstu, jo šādi uzņēmumi nodrošina gan darbvietas, gan nodokļu maksājumus, gan arī dinamisku uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to arī sociāli labvēlīgu gaisotni.
Nesen notikušo ASV prezidenta vēlēšanu vēl neapstiprinātie, taču jau zināmie rezultāti, kuri rāda, ka nākamajos četros gados republikāni Donaldu Trampu nomainīs demokrāts Džo Baidens, radījuši gandarījumu Eiropas politiķu vidū, jo viņiem varētu būt vieglāk sastrādāties ar jauno prezidenta administrāciju.
Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.
Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.
Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas arī uz pensiju otro līmeni. Vairums ieguldījumu plānu pēdējos 12 mēnešos uzrāda pozitīvu ienesīgumu, tātad var teikt, ka lielai daļai ieguldījumu plānu Covid-19 krīzes laikā ir izdevies nopelnīt.
Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrija (FM). FM skaidroja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.
Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta ASV Stenforda universitātes zinātniekiem Polam Milgromam un Robertam Vilsonam par izsoļu teorijas pētījumiem.
Latvijai kopā ar Ziemeļvalstīm, Igauniju un Nīderlandi ir labas ekonomiskās pielāgošanās spējas Covid-19 krīzes laikā, kas daļēji ir pateicoties digitalizācijas rādītājiem, liecina Eiropas Reģionu komitejas gada ziņojums par reģionālo un vietējo barometru.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā saglabājušās nemainīgas, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri - patēriņa cenas sarukušas par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
