Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.
Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.
Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdienas vakarā pēc teju nedēļu ilgas kavēšanās parakstījis likumu par 2,3 triljoniem dolāru, kas ietver valdības finansējumu nākamajam gadam un atbalsta paketi ekonomikai Covid-19 izraisītās krīzes laikā.
Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājušās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2019.gada novembri - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.
Analizējot un runājot par Latvijas mediju piedāvāto saturu, asākās diskusijas un skaļākie skandāli līdz šim bijuši saistīti ar nepietiekamu finansējumu, kura dēļ pietrūkst oriģinālsatura vai nav iespējas nopirkt tiesības pārraidīt, piemēram, populārus sporta vai kultūras dzīves notikumus. Daudz diskutēts par to, cik liela daļa jāatvēl izklaidei, cik tā dēvētajai nopietnajai kultūrai; tāpat runāts par nepieciešamību vairāk popularizēt pašmāju zinātnes sasniegumus, labos piemērus uzņēmējdarbībā utt. Taču cik daudz uzmanības Latvijas mediji ikdienā pievērš tādai nopietnai tēmai kā ekonomika un finanses?
Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).