Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ekonomika

Dzīvojam atliktā patēriņa laikā

Ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, mazinājuši iedzīvotāju naudas tēriņus, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību.

Latvijā gada vidējā inflācija pērn bijusi 0,2%

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.

Krīze mudina domāt par uzkrājumiem

Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte ir aktualizējusi uzkrājumu veidošanas nepieciešamību.

Cerību un izaugsmes gads?

Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.

Ārējās tirdzniecības nākotne ir neskaidra

Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus, ziņo portāls db.lv.

Bažas par cenu burbuli

Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.

Būt prasīgākiem

Analizējot un runājot par Latvijas mediju piedāvāto saturu, asākās diskusijas un skaļākie skandāli līdz šim bijuši saistīti ar nepietiekamu finansējumu, kura dēļ pietrūkst oriģinālsatura vai nav iespējas nopirkt tiesības pārraidīt, piemēram, populārus sporta vai kultūras dzīves notikumus. Daudz diskutēts par to, cik liela daļa jāatvēl izklaidei, cik tā dēvētajai nopietnajai kultūrai; tāpat runāts par nepieciešamību vairāk popularizēt pašmāju zinātnes sasniegumus, labos piemērus uzņēmējdarbībā utt. Taču cik daudz uzmanības Latvijas mediji ikdienā pievērš tādai nopietnai tēmai kā ekonomika un finanses?

Valsts ekonomikā labāk, nekā gaidīts

Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

OECD: Pasaules ekonomika līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies 2021.gadā

Pasaules ekonomika līdz līmenim, kāds bija pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, varētu atgriezties līdz nākamā gada beigām, jo Covid-19 vakcīna palīdzēs veicināt izaugsmi, otrdien paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide