Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Ekonomikas izaugsme

Luminor prognozē pakāpenisku izaugsmes bremzēšanos

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu, liecina bankas Luminor Ekonomikas pārskata prognozes.

Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības tempi lēnāki nekļūst. Vismaz pagaidām. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 5%.

Eksperte: Apstrādes rūpniecībā var būt pozitīvi pārsteigumi

Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.

Luminor pētījums atklāj Latvijas ekonomiskos kontrastus jaunā gaismā

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

Gadu desmitiem gara izlaušanās

Visai dažādie skatījumi par Latvijas saimniecisko stāvokli un vērtējumi, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt labklājības pieaugumam, lielākoties noved pie politiķu vainošanas par "nolaisto valsts ekonomiku". Tomēr vienlaikus ne mazāk svarīga ir atziņa – kaut arī labklājības ziņā stipri vien atpaliekam no Ziemeļvalstīm, esam tām nesalīdzināmi tuvāk nekā pirms pārdesmit gadiem.

Tautsaimniecības izaugsmes ātrums var slēpt arī briesmas

Latvijas ekonomikai saglabājot izaugsmi jau apmēram astoņus gadus, rodas likumsakarīgs jautājums par to, cik ilgi kāpums varētu turpināties. Bēdīgā pieredze, kas saistīta ar tā dēvēto trekno gadu noslēgumu ap 2007.–2008. gadu, savukārt vedina jautāt, vai kādā no ekonomikas nozarēm neveidojas kārtējais burbulis un kura no tautsaimniecības sfērām var kļūt viegli ievainojama tad, kad agrāk vai vēlāk neizbēgami notiks sašūpošanās pasaules finanšu tirgos. Lai arī par ekonomikas burbuli Latvijā nevar runāt un izaugsmes tempi ir visai sabalansēti, tomēr atsevišķu nozaru griezumā pārkaršanu, kur pārāk straujš pieaugums rada negatīvus blakus efektus, gan nevar izslēgt.

Rūk eirozonas izaugsme

Zemas procentu likmes un vērienīgas finanšu injekcijas pēckrīzes periodā ļāvušas eirozonas valstīm atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, veicinot arī Latvijas eksportējošo uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos un vienlaikus sekmējot labklājības līmeņa celšanos arī mūsu valsts sabiedrībā kopumā. Tomēr pēc iespaidīgā "uzrāviena" pērngad šogad eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempi ir ievērojami sarukuši.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide