Neraugoties uz to, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi apmēram desmitgade un pagājušais gads valsts tautsaimniecības izaugsmē tiek uzskatīts par veiksmīgu, iedzīvotāju vidū bieži vien tiek izteikts viedoklis, ka ekonomiskā izaugsme maciņā nav jūtama. Tomēr, apkopojot ekspertu komentārus un paraugoties uz statistiku, aizvien vairāk var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas nelaime nav attīstības trūkums, bet gan zemais algu līmenis kopumā un darba samaksas diferenciācija ekonomiskās izaugsmes laikā. Šā gada februārī 32,4% Latvijas strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa nepārsniedza 500 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pelnošākie Latvijas pilsētu mēri 2016.gadā bijuši Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) un jaunais Baldones novada domes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai), liecina aģentūras LETA apkopotā informācija par šogad amatā ievēlēto pašvaldību vadītāju 2016.gada ienākumiem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām.
Šī gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan "karsta". Inflācija aug! Varētu arī teikt, ka neaug, jo cenu kāpums janvārī pret decembri bija gadu mijai pat ļoti neliels jeb 0,1%. Taču decembrī mēneša inflācija bija lielākā kopš 2007. gada, tādējādi palielinot gada inflāciju no 1,3% līdz 2,2%. Starplaikā decembrī cenas bija vai nu samazinājušās, vai augušas nebūtiski. Savukārt janvārī gada inflāciju no 2,2% līdz 2,9% vēl palielināja t.s. bāzes efekts jeb cenu kritums pagājušā gada janvārī.
Daži valsts maizē strādājošie 2015. gadā saņēmuši krietnu algas pielikumu, vēsta publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas. Tikmēr, piemēram, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa ienākumi piedzīvojuši 91 000 eiro kritumu. Tas gan viņu joprojām nav izsitis no turīgāko valsts uzņēmumu vadītāju saraksta līdera vietas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Kopš 1944. gada Bretonvudas konferences pasaules galvenais ekonomiskās statistikas rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kura aprēķināšanas metodi vēl 30. gados izstrādāja cariskajā Krievijā dzimušais amerikāņu ekonomists Saimons Kuzņecs. Publiskajā telpā IKP tāpat tiek plaši izmantots ekonomiskās labklājības raksturošanai, būtībā padarot šos jēdzienus par sinonīmiem, lai gan šāda prakse izraisa arī aizvien vairāk kritikas.