Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Inese Vaidere

Krievija kā partnere

Krievijas un ES divpusējo attiecību pamatā ir Stratēģiskās partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1997. gadā. Krievija ir vienīgā ES austrumu kaimiņvalsts, kam ir stratēģiskās partneres statuss, jo tā savulaik šo statusu pieprasīja.

Zaļās alternatīvas Latvijā

Pasaulē aizvien aktīvāk investē alternatīvās enerģijas tehnoloģijās - alternatīvo energoresursu izmantošana ir paliekoša tendence. Latvijas energobilance uzrāda lielas atšķirības starp pašnodrošinājumu un energoresursu importu (64,1%), turklāt importā dominē tradicionālie enerģijas avoti - naftas produkti, gāze, ogles -, kuru cenas strauji aug gan rūkošo rezervju, gan politiskās situācijas dēļ.

Vai Latvijai atomenerģija ir laba izvēle?

Traģiskie notikumi Japānā likuši ar jaunu sparu uzplaiksnīt debatēm par kodolenerģijas drošību un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Daudz lielāku ievērību šis jautājums būtu pelnījis arī Latvijā - gan zemā elektroenerģijas pašnodrošinājuma (35,9%) dēļ, gan augstās atkarības no tradicionālo resursu importa (28% dabasgāzes importa no Krievijas, 2,4% elektroenerģijas no Krievijas un 0,8% no Lietuvas un Igaunijas, 16,3% naftas no NVS un 14,7% naftas produktu no citām valstīm, 0,1% ogļu resursu importa no NVS un 1,8% ogļu importa no pārējās pasaules) dēļ, kas rada arī ekonomiskas un politiskas grūtības un kavē vietējo resursu izmantošanu.

Maskava pamodusies un gatava cīņai

Krievijas premjerministra V. Putina nesenā vizīte Briselē bija nepārprotams signāls, ka ES jāgatavojas sīvai cīņai - Krievija ir gatava lietot visdažādākos līdzekļus monopola noturēšanai ES enerģijas tirgū.

Inovācijas Latvijai un Eiropai

Nevienam nav noslēpums, ka ES konkurētspēja samazinās, īpaši inovāciju jomā. Lielvaru stratēģija ir skaidra: ASV prezidents ir paziņojis par plānu pārspēt pasauli, inovējot vairāk un labāk, Ķīna un Indija ik gadu «saražo» trīsreiz vairāk inženieru par ASV.

Vaidere: Līdzšinējā multikulturālisma politika Eiropā ir bankrotējusi

Multikulturālisma politika, kāda ir bijusi Lielbritānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ir bankrotējusi, jo šīs politikas rezultātā ir radītas divas vai pat vairākas atšķirīgas pasaules vienā valstī, kas ir ārkārtīgi bīstama tendence, intervijā "Rietumu radio" sacīja Eiropas parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Vai globalizācija Latviju neskar?

Finanšu un ekonomiskā krīze ES kopš 2008. gada rudens liek darboties pēc citiem spēles noteikumiem - situācija Eiropas darba tirgū ir dramatiski saasinājusies. Krīzes seku pārvarēšanai ir radīta virkne finanšu instrumentu, kuru galvenais mērķis ir atjaunot stabilitāti.

Vīzu burkāns un pātaga

Jaunajā gadā jaunu aktualitāti ieguvuši arī ārpolitikas jautājumi. Gan ES, gan nacionālā līmenī tiek lemts par tālāko ārpolitikas un partnerattiecību stratēģiju. Vīzu jautājums ir viens no būtiskākajiem ārpolitikas aspektiem - tas skar drošības un imigrācijas politiku un var būtiski veicināt starpvalstu sadarbību, tūrismu, zināšanu apmaiņu, uzlabot ekonomisko sadarbību. Vīzu jautājums ir arī daļa ES demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas politikas, tāpēc uzskatu, ka šim jautājumam jābūt vienam no svarīgākajiem Saeimas šīsnedēļas ārpolitikas debašu tematiem.

Arktikas iespējas un stratēģija

Jau pirms vairākiem gadiem bija dzirdami pareģojumi, ka pasaulē notiks ģeopolitiskās cīņas par izsīkstošajiem dabas resursiem. Tagad vērojamā sacensība par Arktiku liecina, ka šīs prognozes sāk piepildīties.Kā zināms, Arktika ir teritorija ap Ziemeļpolu, kas aizņem 30 miljonus kvadrātkilometru jeb vienu sesto daļu zemeslodes un aptver visas 24 laika zonas.

EP vairs nevairās Abhāziju un Dienvidosetiju definēt kā okupētas teritorijas

Eiropas Padomes (EP) Ārlietu komiteja ir devusi spēcīgu signālu Melnās jūras reģiona valstīm, ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprinot ziņojumu par ES Melnās jūras stratēģiju, ar ko tiks ieviestas būtiskas izmaiņas Briseles politikai reģionā, īpaši enerģētikas un drošības politikas jomās.Ziņojuma gala versijā atbalstīti visi EP deputātes Ineses Vaideres (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) iesniegtie  grozījumi, kuros uzsvērta nepieciešamība vairāk pievērsties ES stratēģiskajām prioritātēm enerģētikā, jo īpaši Nabucco projektam, šai nolūkā attīstot sadarbību, demokrātiju un drošību reģionā.

Budžeta peripetijas arī Briselē

Pirms diviem gadiem, kad pasauli pāršalca ekonomiskā krīze, šķita - kas vēl ļaunāks var notikt? Tad atklājās, ka uz bankrota robežas ir arī ES valstis - Grieķija, drīz pēc tam - Īrija, un nu tiek runāts arī par Portugāli, Spāniju un Itāliju. Eksperti diskutē par eiro izredzēm, bet ES vadītāji, lai glābtu Eiropas simbolu, spriež par budžetu un nodokļu harmonizāciju nākotnē un vienotu ekonomiskās un finanšu uzraudzības mehānismu, kas papildinātu ar jauniem Māstrihtas kritērijus.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide