Septembrī patēriņa cenas Latvijā mēneša laikā palielinājušās par 0,4%, bet gada inflācija samazinājusies līdz 4,6%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākais gada cenu kāpums šogad jau ir aiz muguras un patēriņa cenu gada izaugsme varētu saglābāties tuvu 4,5% turpmākajos mēnešos, portālu Diena.lv informēja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Jūlijā vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar jūniju. Gada inflācija jūlijā bija 4,3%, pirmdien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.Jūlijā precēm cenas kritās par 0,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Pagājušajā mēnesī vidējais patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar jūniju palielinājās par 0,2%.
Gada inflācija Latvijā jūnijā veidoja 4,7%, kas ir ir ceturtais augstākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.Gada inflācija ES iepriekšējā mēnesī samazinājusies par 0,1 procentpunktu - līdz 3,1%, savukārt eirozonā tā saglabājusies nemainīga 2,7% apmērā.
Šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis,
salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 4,8% augstāks. Precēm
cenas pieauga par 6,4%, bet pakalpojumiem - par 0,5%.
Detalizēta pretinflācijas plāna izstrāde atgādinātu
politisku farsu, jo valdības vienīgā iespēja ierobežot inflāciju ir
necelt ar patēriņu saistītus nodokļus, šodien video konferencē sacīja
"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds.
Maijā vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā mēneša laikā palielinājies par 0,4%. Savukārt gada inflācija maijā sasniegusi 5% robežu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati.
Inflācijas apkarošanas plāns būs tad, ja sabiedrība, valdība un uzņēmēji tam būs gatavi, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).Lai arī pirms neilga laika Vilks izteicās, ka pretinflācijas plāns ir nepieciešams un jau gada otrajā pusē valdībai jāveic reāli pasākumi cenu kāpuma ierobežošanai, tagad viņš norāda, ka plāna vēl nav un uzspiest to sabiedrībai un uzņēmējiem "no augšas" būtu ļoti grūti.
Pašreizējais cenu kāpums un pastāvošie riski gan globālajā tirgū, gan arī pašmāju nodokļu politikā var samazināt Latvijas izredzes izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, lai 2014.gadā pievienotos eirozonai, norāda komercbanku eksperti.
Līdzšinējie valdības pasākumi, palielinot nodokļu likmes un nosakot sabiedriski regulējamo cenu kāpumu, ir uzskatāmi par bāzi inflācijas pieaugumam, biznesa portālam Nozare.lv atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone.Olafsone norādīja, ka bezdarba līmenis joprojām ir augsts un iedzīvotāju pirktspēja zema, bet tajā pašā laikā patēriņa cenu indekss uzrāda pieaugumu, kas nozīmē, ka mājsaimniecības ir spiestas vairāk tērēt pirmās nepieciešamības precēm, nomaksāt obligāto maksājumu rēķinus, bet pakalpojumu pirkumam pāri paliek mazāk līdzekļu, tāpēc pakalpojumu nozarēs joprojām vērojama cenu mazināšanās.
Finanšu ministrija (FM) aktualizējusi inflācijas prognozes, un plānots, ka 2011.gadā vidējā inflācija būs 3,5%, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teica FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. 2012.gadā, neņemot vērā budžeta konsolidācijas pasākumus, inflācija tiek prognozēta 2%.Bičevskis norādīja, ka nākamā gada inflācijas prognoze vēl tiks koriģēta, kad būs zināms, kā tieši tiks konsolidēts 2012.