EM gada vidējo inflāciju prognozē 0,1% apmērā
Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija turpināja samazināties un septembrī bija 0,4 procenti.
Inflācija
Gašpuitis: Pakāpenisks cenu kāpums turpinās parādīties arī veikalu cenrāžos
Septembrī vērojām nelielu inflāciju 0,3% apmērā. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem. Savukārt pārtikas cenas saruka, ko lielā mērā ietekmēja cenu kritums augļiem un dārzeņiem.
Swedbank : Vāja pasaules izejvielu cenu attīstība iegrožo arī Latvijas cenu kāpumu
Septembrī cenas pieauga par 0,3% salīdzinājumā ar augustu, bet gada griezumā jau otro mēnesi pēc kārtas ir novērojams cenu kritums jeb deflācija. Septembrī gada deflācija sasniedza 0,4%.
Strautiņš: Patēriņa grozs kļūst lētāks, bet veikali drusku dārgāki
Jaunākās statistiķu ziņas par cenu izmaiņām daļa sabiedrības noteikti uztvers kā uzbrukumu tautas tiesībām veidot savus suverēnos priekšstatus par ekonomikā notiekošo un patstāvīgas domāšanas tiesībām vispār. Sociālie tīkli taču ir pārpildīti ar briesmu stāstiem par cenu palielinājumiem, kas tālu iziet no jebkuras apaļošanas rāmjiem! Taču izrādās, ka kopējais cenu līmenis septembrī bijis par 0,4% zemāks nekā pirms gada. Savukārt cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (0,3%) ir mazāks nekā tas mēdz būt šajā laikā.
Strazds: "cenu stagnācijas" tendence varētu turpināties
Latvijā bieži vien kopējo inflāciju vai deflāciju mēneša griezumā var skaidrot ar būtiskām izmaiņām kādas vienas preču vai pakalpojumu grupas cenās. Arī septembris nebija izņēmums - kopējo cenu pieaugumu par 0,3% var pilnībā izskaidrot ar sezonālu apģērbu un apavu cenu pieaugumu, beidzoties vasaras preču izpārdošanai un veikalos nonākot rudens un ziemas sezonas precēm. Pārējās preču grupas cenu izmaiņas bija salīdzinoši nelielas, ja neskaita viesnīcu cenu sezonālu samazinājumu, kas ari bijis ievērojams.
Strautiņš: Inflācijas gaidas aug, bet cenas samazinās
Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts - par 0,8%. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā.
Gašpuitis: Nākamgad inflācija būs straujāka, bet pirktspējas pieaugumu neapdraudēs
Augustā tika prognozēta deflācija, tomēr kritums 0,8% apmērā ir negaidīts. Uz leju cenu līmeni krietni pavilka preču cenas (1,1%), bet pakalpojumu cenu samazināšanās bija minimāla (0,1%). Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija sezonālam cenu kritumam pārtikai, kur lielāko ieguldījumu deva dārzeņu cenu samazinājums.
Ekonomists: Nākamgad patēriņa cenu kāpums būs būtiski straujāks
Jūlijs tradicionāli ir deflācijas mēnesis, un arī šogad jūlijā sezonālo faktoru ietekmē patēriņa cenas samazinājās. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas saruka par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija cenu samazinājumam apģērbiem un apaviem, turpinoties vasaras kolekcijas izpārdošanai, kā arī cenu kritumam dārzeņiem.
Latvijas Bankas ekonomiste: deflācijas periods beidzies, tomēr gaidāmā inflācija būs neparasti zema
Divus mēnešus ilgušais deflācijas periods ir beidzies, bet šā gada vidējā inflācija būs neparasti zema pozitīvas ekonomiskās izaugsmes apstākļos, vietnē Makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.Neliela pozitīva - 0,2% - gada inflācija jūnijā galvenokārt atspoguļoja neapstrādātās pārtikas cenu bāzes efektu - pagājušā gada maijā-jūnijā bija vērojams īslaicīgs straujš pasaules pārtikas un lauksaimniecības preču cenu kritums, bet šogad tas bija daudz mazāks.
Vilks: Cenas kāps, bet nevainosim eiro
Finanšu ministrs
Andris Vilks (Vienotība) intervijā Dienas
žurnālistei Magdai Riekstiņai.
Strazds: apģērba un apavu cenu lēcieni rausta inflācijas rādītāju
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2013. gada martā, salīdzinot ar 2012. gada martu, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem nemainījās. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,5%.
Latvijā janvārī trešā zemākā gada inflācija ES
Gada inflācija Latvijā janvārī veidoja 0,6%, kas ir trešais mazākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.