Starp Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāriem ir Krievijas investīciju fonds, kas izveidots ar oligarhu Viktora Vekselberga un Aleksandra Mamuta finansējumu, ceturtdien vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
Trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – ir Eiropas Savienības sastāvā nu jau 18 gadus. Un
pēdējos sešus gadus investoriem šeit ir klājies labāk nekā lēnajā, krīžu māktajā Eiropā.
Līdz 2030.gadam Rīga piedāvās daudzas jaunas iespējas investoriem, turklāt paralēli plānotas arī pašvaldības investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, piektdien nekustamo īpašumu forums BREL ("Baltic Real Estate Leaders") sacīja Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).
Neraugoties uz ekonomisko krīzi, valdības un centrālo banku sniegtais atbalsts globālajai tautsaimniecībai radījis labvēlīgu augsni cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tomēr šis kāpums nav vienmērīgs un neattiecas uz visām izejvielām. Starp šādiem izņēmumiem ir arī sudrabs, kuram vismaz teorētiski pašreizējie apstākļi būtu labvēlīgi, lai cena biržā pieaugtu. Tomēr realitāte ir stipri atšķirīga, un laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 26. augustam sudraba cena kritusies par 11,4% – līdz 23,55 ASV dolāriem (ap 20 eiro) par Trojas unci.
Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.
Varētu domāt, ka straujā Covid-19 izplatība, par kuru pēdējā laikā tiek ziņots no tādām lielām valstīm kā Indija un Brazīlija, veicinās investoru bēgšanu no šīm valstīm, izraisot vispārēju valūtas krīzi un ekonomisko sabrukumu, tomēr tā nenotiek. Minēto valstu tautsaimniecības acīmredzami ir iemācījušās sadzīvot ar Covid-19 krīzi, un šo valstu biržu indeksi aizvien ik pa laikam sasniedz jaunus vēsturiskos maksimumus. Vienlaikus gan var rasties jautājums par izejvielu, pārtikas produktu un ražošanas komponenšu piegādi no šīm valstīm.
Vairāku interneta investīciju platformu slēgšana Baltijā pirms gada turpina mest tumšu ēnu pār jauno finanšu tehnoloģiju industriju. Kā vēsta LTV raidījums De Facto, Latvijā bāzētā platforma Grupeer arvien nav nokārtojusi saistības pret tūkstošiem ārvalstu investoru.
Vairums ārvalstu investoru plāno palielināt investīcijas Latvijā, secināts jaunākajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) veidotajā Ārvalstu investīciju vides indeksā 2020.
Ziņa par vakcinēšanos pret Covid-19 ir priecīga ne tikai no slimības ierobežošanas viedokļa, bet arī tādēļ, ka tā rada optimismu par tautsaimniecības atveseļošanos no krīzes, sevišķi iepriecinot investorus biržās, kuriem, pērkot kompāniju akcijas vai preču izejvielas, rodas iespēja tikt pie peļņas.
Pagājušā gada nogales iezīmes, kas biržās bija vērstas uz kapitāla vērtspapīru portfeļu izpārdošanu, šogad nomainījušas tādas tendences, kuru ietvaros investori ir gatavi atvērt makus. Tā rezultātā akciju cenas biržās uzrāda pieauguma tendenci.
Šā gada 30. novembrī Digital Freedom Festival ietvaros sadarbībā ar Norvik Banka notiks Investoru diena, kurā investori, korporācijas un startup uzņēmēji dibinās kontaktus sadarbības veidošanai nākotnē.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgi, interese par ieguldījumiem vietējā vērtspapīru tirgū pārstāvēto uzņēmumu akcijās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir gājusi mazumā. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī daudz likvīdākajiem Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem, atsaucoties arī uz vietējā akciju tirgus indeksu vērtību pārmaiņām. Ja paraugāmies uz pēdējo pusgadu, tad Baltijas kontekstā ar pozitīvu sniegumu spējis izcelties vienīgi Lietuvas akciju tirgus. Tiesa gan, kāpums ir visai pieticīgs un 17. septembrī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija pieaudzis vien par 0,21%. Tikmēr Tallinā vietējā biržas barometra vērtība gada izteiksmē bija kritusies par 7,33%, bet Rīgas biržas indeksa kritums minētajā laika periodā sasniedza 6,24%.
