Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepilda iepriekšpieņemtās vienošanās, pārliecināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa papildinājumi paredz, ka skolotāju amatalga pārsniegs valstī vidējo gandrīz visās algu grupās, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).Ministrija norāda, ka ir papildinājusi pedagogu atalgojuma jauno modeli ar sociālo partneru būtiskākajām prasībām, kā arī ierosinājumiem, kas saņemti Ministru prezidentes vadītajās pašvaldību darba grupās.
Izglītības un zinātnes darbinieku streiks ir vēršanās nevis pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), bet gan pret valdību, uzskata Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektors Jānis Žīdens.
Pedagogu streika dienā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pozīcijas joprojām ir pretējas, kas nesola vienošanos par kompromisu.
Finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem šogad saņems 16 augstskolas, kas visveiksmīgāk iesaistījušas pētniecībā un radošajā darbā studentus un jaunos zinātniekus, īstenojušas starptautiskos pētniecības projektus un sadarbojušās ar uzņēmējiem, portāls Diena.lv uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Finanšu ministrija (FM) nākamā gada valsts budžetā pedagogu atalgojuma jaunajam modelim rezervēs deviņus miljonus eiro, kas būs pieejami, ja par atalgojuma reformu izdosies vienoties, tā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēdē teica FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens (Vienotība).
Pēc valdības lēmuma no nākamā mācību gada noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas 10. klases atvēršanai, kas novados pārejas periodā būs desmit izglītojamo vai vismaz 27 skolēni vidusskolā kopā, nebija ilgi jāgaida uz pašvaldību protestiem. Valdība arī nepieļauj iespēju, ka pašvaldības varētu kompensēt nepietiekamo audzēkņu skaitu un piemaksāt, lai skolu nenāktos slēgt. Taču liela daļa novadu, kuriem nebūs grūtību izpildīt šo prasību, ar valdības lēmumu ir apmierināti.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka jaunais skolotāju algu modelis situāciju Latvijā daudzviet pasliktinās un tikai astoņās situācija uzlabotos. Arodbiedrības aprēķiniem gan nepiekrīt Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM), kura ceturtdien izplatījusi savu paziņojumu, kurā norāda, ka LIZDA salīdzina nesalīdzināmus lielumus.
Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Vairāk nekā 110 vispārizglītojošajās skolās Latvijā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam iecerēts apgūt struktūrfondu līdzekļus, lai veidotu modernu mācību vidi. Tas ir tikai viens virziens no kopumā vispārējā izglītībā ieguldāmajiem 209,5 miljoniem eiro, kurus paredzēts izlietot, modernizējot izglītības iestāžu mācību vidi, pilnveidojot mācību saturu un attīstot skolēnu individuālās kompetences.