Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Kāpēc man tas jāzina?

Priekšvēlēšanu diskusijas: tradicionāli formāti un nedaudz svaiga gaisa

Skaidrs, ka vēlēšanas ir politiķu svarīgākā performance, kuras rezultātā iegūtais vēlētāju atbalsts tad nu ļaus vai neļaus realizēt partijas programmu un citas intereses. Tomēr īpašs laiks tas ir arī medijiem, kuriem tad jāsteidz vēlētājus informēt un izglītot par to, kas jauns politiskā piedāvājuma ēdienkartē.

Pandēmijas Panorāma

Jaunas darba metodes, jauni raidījumi, specializētas sadaļas un vējš maciņos jeb Kā pandēmijā strādāja Latvijas mediji gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.

Jauno pienākumu nasta

Ja nacionālā mēroga medijiem jaunā koronavīrusa izraisītā pandēmija galvenokārt iezīmējās ar strauju ienākumu sarukumu un attālinātu strādāšanu, tad reģionālajiem izdevumiem klāt nāca virkne negaidītu sociālo funkciju. Tukuma Neatkarīgo ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude teic, ka Covid-19 krīze kalpojusi kā palielināmais stikls – tā izcēla jau esošās problēmas.

Krīze saasina problēmas

Jaunā koronavīrusa izraisītā globālā pandēmija skāra arī žurnālistus un redakcijas. Covid-19 izgaismoja dažas no Latvijas mediju telpas problēmām - žanru vienveidīgums, specializācijas trūkums žurnālistu vidū un neskaidras prasības no valsts, ko tad tā īsti vēlas sagaidīt par piešķirto naudu. ''Krīze saasina vājās un stiprās puses,'' portālam Diena.lv sacīja Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras profesors Ainārs Dimants.

Prāta ieroči pret maigo varu

Diskusija par to, kā un vai iespējams cīnīties ar Krievijas propagandu Latvijā, ir aktuāla jau gadiem. No vienas puses, jūtams satraukums, vai atbildīgie Latvijā dara pietiekami, lai pie mums neļautu izvērsties kaimiņvalsts maigajai varai. Šādos apstākļos jo īpaši svarīga loma ir arī Latvijā izveidotiem krieviski raidošajiem un rakstošajiem medijiem. Žurnālists Ansis Bogustovs, kuram ir darba pieredze dažādos medijos jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, atzīst, ka skatītāju piesaistes jautājumā ar Krievijas televīzijām sacensties ir ļoti grūti, tomēr viņš pauž atzinīgus vārdus par krieviski raidošo Latvijas Radio 4.

Krievijas pirksts un plašāks skatījums

Lietas, kas ir saistošas Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā, neaprobežojas tikai ar lokāla mēroga notikumiem vai vietējo politiķu un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem – to astpoguļošana medijos, protams, ir nozīmīga, bet ne mazāk svarīga ir arī informēšana par ārvalstu notikumiem, iezīmējot plašāku pasaules ainu. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds portālam Diena.lv norāda – ārvalstu ziņu piedāvājumu un to, kā tās tiek atspoguļotas Latvijas medijos, lielā mērā veido tieši pieprasījums.

Atmaskojumi uz konveijera?

Kopš Latvijā nu ir arī mediju politika, valsts īpaši atbalsta medijpratības mācīšanu un viltus ziņu atmaskošanu. Krimas okupācija lika dezinformācijas apkarošanai pievērsties arī dažādām starptautiskām organizācijām, bet no tā, protams, izriet, ka resursu saturam, kas apkaro viltus ziņas, ir vairāk un šis žanrs noteikti ir modē. Taču ko darīt, lai viltus ziņu apkarošana nekļūtu par pašmērķīgu industriju un labi gribētie nodomi mediju vides stiprināšanai tik tiešām darbotos?

Diskusijas liecina, ka ziņas ir svarīgas

Kopš marta vidus turpinās kašķis starp diviem latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem. Viens no tiem ir komerckanāls TV3, kurš iebildis pret Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Panorāma sākumlaika pārcelšanu uz pulksten 20. Tas ir laiks, kad sākas arī TV3 ziņas. Sākotnēji, marta vidū, tika ziņots, ka lēmums par Panorāmas sākuma laika maiņu tika pieņemts, "ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un nepārtraukti mainīgo informāciju saistībā ar Covid-19". Šonedēļ gan tapa zināms, ka Panorāma arī pēc ārkārtējās situācijas beigām jauno raidlaiku plāno saglabāt.

Izkustināt "svētās govis"

Nesenā ziņa Latvijas mediju vidē par portāla LA.lv iekļaušanos Rīga TV24 struktūrā rada vairākus neatbildētus jautājumus. Konkurences padome sola darījumu vēl izvērtēt.

Dodiet mums maizi, skolu un Patrišu!

Kad profesionāļi runā par mediju vidi Latvijā, parastās tēmas ir, piemēram, nepieciešamība stiprināt sabiedrisko mediju neatkarību (un politiķi tad arī cenšas kurš nu ātrāk pateikt, ka mums sabiedriskie mediji ir ļoti, ļoti vajadzīgi), oligarhu ietekme uz medijiem (lai gan svarīgi būtu runāt arī par reklāmdevēju un atsevišķu valsts uzņēmumu ietekmi uz medijiem) un reklāmdevēju intereses zudums par tradicionālo mediju tirgu, tā vietā izvēloties Google un Facebook iespējas. Reaģējot uz salīdzinoši neseniem notikumiem mediju vidē – LNT Ziņu dienesta likvidēšanu – uzsvars tika likts arī uz mediju vides daudzveidības nāvi, atsevišķos, īpaši saasinātos disputos pat nonākot līdz slavenajam jautājumiem – kam tas ir izdevīgi? Vēl profesionāļu vidē ir modē runāt par to, kā tad izdarīt tā, lai arī mediju vidē strādājošajiem būtu tādas pašas sociālās garantijas kā lielveikalu pārdevējam un Kronvalda parka dārzniekam.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide