Parasti to skaidro ar mīkstās gumijas berzēšanos gar gludo lakas kārtu, taču Hārvarda Universitātes inženieri nākuši klajā ar citādu viedokli. Pētnieki noskaidrojuši, ka, gumijas zolēm slīdot pa zāles grīdu, berzes dēļ uzšķiļoties sīkas dzirksteles. Tās gluži kā miniatūri zibens spērieni rada skaņu, kas mūsu ausīm izklausās kā čīkstēšana.
Žurnālā Nature publicētajā pētījumā teikts, ka mīksta gumija neslīd tā, kā daudzi cilvēki iedomājas. No malas raugoties, varētu šķist, ka visa zole pieķeras pie virsmas un tad ar vienu kustību tiek pavirzīta uz priekšu. Taču patiesībā process esot komplicētāks. Zole it kā rāpo uz priekšu, protektoram grumbojoties un iztaisnojoties. Tādējādi gumija dažādās zonās uz brīdi atdalās no grīdas un atkal tai pieķeras. Kustības dēļ grumbu frontēs nemitīgi rodas vibrācijas, kas rada nemanāmas dzirksteles. Mūsu ausis to sprakšķēšanu dzird kā čīkstēšanu.
Darba autori sliecas domāt, ka viņu atklājums varētu nest nozīmīgu pienesumu vairākās citās zinātnes disciplīnās. Piemēram, tas varētu uzlabot izpratni par zemestrīcēm un palīdzēt izstrādāt neslīdošas virsmas.