Lietuvā saasinās konfrontācija ap pagājušajā nedēļā neskaidros apstākļos atklātībā nonākušajiem Valsts drošības departamenta (VSD) materiāliem attiecībā uz iespējamiem informatīvajiem uzbrukumiem pret valsts augstākajām amatpersonām, tostarp prezidenti Daļu Grībauskaiti.Asu mediju un politiķu reakciju izraisījušas Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) metodes, ar kurām tas cenšas noskaidrot, kā šī informācija nonākusi mediju rīcībā.
Nākamā gada budžetā uz otru lasījumu tiks iesniegts priekšlikums piešķirt 66 228 latus Mediju politikas nodaļas izveidei Kultūras ministrijā (KM). Šādu lēmumu 17.oktobrī pieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, otrdien, 22.oktobrī, vēsta laikraksts Diena.Dienas aptaujātie mediju nozares pārstāvji šādu iniciatīvu vērtē neviennozīmīgi, norādot, ka šādai struktūrai ir jābūt maksimāli brīvai no politiskas ietekmes un nekādā gadījumā nav jānodarbojas ar mediju satura veidošanas jautājumiem.
Kultūras ministrijā varētu tikt izveidots atsevišķs departaments, kas būs atbildīgs par mediju jomu. Tas otrdien izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.
Mediju reklāmas tirgus 2013.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2012.gada pirmo pusi, audzis par 3%, sasniedzot 25,5 miljonus latu, informēja Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).
Situācija, kas izveidojusies saistībā ar sociālā nodokļa nemaksāšanu par autoratlīdzībām, ir robs likumā, kas jālikvidē, uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).Viņaprāt, šajā jomā nav liels melnās ekonomikas īpatsvars, bet tā drīzāk esot klasiska nodokļu optimizēšanas shēma, kas tiek masveidā izmantota.
Latvijas mediji, grāmatu izdevēji un autori nav gatavi maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nosūtītajā vēstulē norāda Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.Ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) ierosinājusi izstrādāt priekšlikumu noteikt pienākumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI jeb sociālo nodokli) no autoratlīdzības, piemēram, žurnālistiem un citiem autoriem.
Latvijas sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) nākamgad programmu veidošanai un izplatīšanai prasa papildu 2,3 miljonus latu, bet administratīvām vajadzībām - 10,4 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas publicētā informācija.Ziņots, ka 2,3 miljoni latu mediju satura uzlabošanai tika prasīti jau iepriekš, pirms tika apturēta vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas vētīšana valdībā.
Saeimas deputātu tieša iejaukšanās mediju darbā ir ne tikai neētiska, bet arī pretrunā ar Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij saistošiem preses brīvības principiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normām, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Pār mūsu valdības koalīciju pagājušā gada rudenī nāca atklāsme. Mediji Latvijā nedarbojas optimāli – tie nav pietiekami brīvi un neatkarīgi, nepilnīgi veic savas funkcijas demokrātiskā sabiedrībā, atpaliek no modernajām tehnoloģijām.
Latvijas mediju uzņēmumos ierastā prakse ar radošajiem darbiniekiem noslēgt autorlīgumus, šādi ietaupot uz nodokļu rēķina, liecina par konflikta situāciju mediju nozarē, uzskata portāla Diena.lv aptaujātie eksperti. Viņuprāt, šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaistās žurnālistu organizācijām.Uzmanību šim jautājumam pievērsusi ilggadējā raidījumu Bez Tabu un TV3 ziņas videooperatora Ivo Ržepicka dažādām Saeimas komisijām adresētā vēstule, kurā viņš atklājis mediju darbinieku neapskaužamo stāvokli.