Vācijas neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD) "iešāvusi sev kājā" ar neveiksmīgi izvēlētu plakātu, spriežot pēc kura partija aicina vispirms deportēt no valsts vāciešus.
Muzejs Drēzdenē atguvis vācu ekspresionista Ernsta Ludviga Kirhnera gleznu, ko pirms gandrīz 80 gadiem konfiscēja nacistu režīms.Drēzdenes Albertinum modernās mākslas muzejs ieguva darbu Ielas skats vīriešu frizētavas priekšā 1926.gadā. Taču 1937.gadā nacisti gleznu pasludināja par "deģenerātu mākslas" darbu un konfiscēja.
Vācijas tiesa otrdiena atzinusi 95 gadus vecu bijušo Aušvicas koncentrācijas nometnes mediķi par spējīgu stāties tiesas priekšā apsūdzībās par līdzdalību 3681 cilvēka nogalināšanā.
Vandaļi Berlīnē ar svastiku un uzrakstiem "indēt viņus ar gāzi" apgānījuši pieminekli nacistu nogalinātajiem čigāniem, ceturtdien pavēstīja pieminekļa fonda vadītājs Uve Neimerkers.
Polijā Valbžihas apgabala dome nolīgusi strādniekus ar speciālu urbšanas tehniku, lai pārbaudītu nesen atklātībā nonākušo informāciju par pazemē uzietiem Hitlera laika tuneļiem un militārajām būvēm, vēsta Associated Press. Ar informāciju par tuneļiem preses konferencē septembrī klajā nāca kāds Kšištofs Špakovskis, kurš apgalvo, ka viņa atklājums balstīts gadiem ilgā izpētē.
Piektdien divi vīrieši Polijas televīzijā pieteikušies kā leģendām apvītā nacistu "zelta vilciena" atradēji un pieprasījuši 10% no iespējamo bagātību vērtības.
Franču mākslinieka Anrī Matisa glezna no mākslas kolekcionāra Kornēliusa Gurlita dzīvoklī atrastās kolekcijas piektdien tikusi atdota likumīgajiem mantiniekiem.Glezna Femme Assise (Sēdoša sieviete) novērtēta uz 20 miljoniem ASV dolāru (17,5 miljoniem eiro). Tā nacistu valdīšanas laikā tika atņemta mākslas tirgotājam Paulam Rozenbergam.
Policija Berlīnē nopratinājusi kādu vidusskolas mūzikas skolotāju, kura skolniekiem klasē likusi soļot, dziedot nacionālsociālistu partijas himnu Die Fahne hoch (Pacelt karogus), vēsta mediji.
Vācijas galvenais prokurors holokausta jautājumos Kurts Šrimms apsver lietu ierosināšanu pret 12 cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā strādājuši nacistu nāves nometnēs.
Bijušais Aušvicas koncentrācijas nometnes sargs, kas 93 gadu vecumā saukts Vācijas tiesas priekšā, domājams, sekmējis vairāk nekā 170 000 cilvēku slepkavību, teikts prokuratūras pirmdien tiesā iesniegtajos dokumentos.
Izpelnoties kritiku par nacistu laika taktikas pielietošanu, Francijas otra lielākā pilsēta Marseļa izdevusi bezpajumtniekiem identifikācijas kartes, uz kurām atpazīšanai uzdrukāts dzeltens trīsstūris.