Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu piektdien paziņojis, ka Turcija nav līdz galam apstiprinājusi NATO aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai, un nobloķēs gatavā dokumenta publicēšanu, ja NATO dalībvalstis nepiekritīs atzīt Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG) par teroristiem.
"Mēs esam kopā – visi par vienu, un viens par visiem. Mūsu apņemšanās pildīt [Vašingtonas līguma] 5. pantu – alianses kolektīvās aizsardzības pantu – ir dzelžaina," pēc NATO valstu un valdību vadītāju tikšanās Londonas samita izskaņā trešdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Neilgi pirms NATO jubilejas samita publiskajā telpā parādījās neglaimojošu vārdu apmaiņa starp valstu līderiem saistībā ar Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojumu, ka NATO iestājusies "smadzeņu nāve". Tāpat bažas raisīja Turcijas iebildumi NATO aizsardzības plāniem Baltijas valstīm un Polijai.
Līdz šim NATO rīcībā nebija detalizēta Baltijas valstu aizsardzības plāna, taču tas nenozīmēja, ka netika veikts darbs pie Baltijas valstu aizsardzības, aģentūrai LETA komentējot NATO samitā Londonā apstiprināto Baltijas valstu aizsardzības plānu norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO valstu līderiem Londonas samitā ir jāatzīst un jānosauc vārdā apdraudējums, ko aliansei rada Krievija, otrdien norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Turcija noliedz apgalvojumus, ka tā šantažē NATO, bloķējot aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, kamēr tā nesaņems atbalstu cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG), vēsta The Guardian.
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) šogad atzīmē dibināšanas 70. gadskārtu, kam par godu otrdien un trešdien netālu no Londonas pulcēsies alianses 29 dalībvalstu vadītāji. Taču svinības aizēnos NATO iekšējās domstarpības. Tās nesen ļoti spilgti izgaismoja Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojums, ka alianse piedzīvo "smadzeņu nāvi". Šonedēļ notiekošo sanāksmi oficiāli dēvē nevis par samitu, bet gan par līderu tikšanos, kuras noslēgumā dalībvalstu vadītāji nenāks klajā ar kopīgu paziņojumu un NATO nākotnes plāniem.
Francijas prezidents izpelnījies sabiedroto neizpratni un nosodījumu par paziņojumu, ka Ziemeļatlantijas alianse piedzīvo smadzeņu nāvi. Analītiķi norāda, ka Elizejas pils saimnieks šādi vēlējies pievērst uzmanību NATO problēmām
Rīgā šonedēļ notika Latvijas divpusējās konsultācijas ar NATO ekspertiem, kuru laikā atzinīgi novērtēts Latvijas ieguldījums aizsardzības spēju attīstībā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.