Situācija jaunajos novados nedēļu pēc to darbības sākšanas ir ļoti dažāda. Kamēr Ventspilī vēl tikai šonedēļ lēma par mēru, bet Ropažos – par domes priekšsēdētāja vietniekiem, citviet jau pirmajā sēdē tika izvēlēts gan izpilddirektors un viņa vietnieki, gan pagastu pārvalžu vadītāju pienākumu izpildītāji, bet šonedēļ pat lemts par atsevišķu pašvaldības iestāžu reorganizāciju.
Kāds mans labs kolēģis nesen izstāstīja stāstu “iz dzīves”. Ejot pa ielu Rīgā kādā pievakarē viņam piemeties klāt kāds nedaudz iereibis pilsonis ar jautājumu: “kādēļ Tu tur cīnies par tām bezjēdzīgajām pašvaldībām? Man nekādus pakalpojumus no viņām nevajag un es tos neizmantoju! Es strādāju, audzinu bērnus, dzīvoju savu dzīvi, un lieciet mani mierā!”
Jautājums par latviešu vēsturiskajām zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējamas valsts atbalsta programmas kultūrtelpu veidošanai, izkopšanai un attīstībai. Turklāt tas jādara ne tikai caur Kultūras ministrijas perspektīvu. Tas liktu visām nozaru ministrijām un pašvaldībām attīstību konkrētā teritorijā plānot, ņemot vērā arī šo kultūrvēsturisko aspektu.
Ne plaši protesti, tostarp pēdējā ārkārtējās situācijas dienā, ne iedzīvotāju aptaujas, ne pašvaldību domju lēmumi nav ņemti vērā, lemjot par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) strīdīgākajiem jautājumiem – Varakļāniem, Ikšķili, Skultes pagastu, suitiem, Kandavas un Sēlijas novadu. Tas, kā liecina vairāku avotu teiktais Dienai, novedīs pie pieteikumiem Satversmes tiesā.
Saeima 10. jūnijā ar 58 koalīcijas balsīm par, 12 Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un trim neatkarīgo deputātu balsīm pret, 20 Saskaņas frakcijas deputātiem atturoties, pieņēmusi galīgajā lasījumā jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tādējādi noslēdzies viens ļoti ilgs un pretrunīgi vērtēts posms novadu reformas īstenošanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) trešdien sarīkoja speciālu pasākumu, kurā tika demonstrēti Latvijas Bankas, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Universitātes (LU), kā arī Karšu izdevniecības Jāņa sēta pētījumi, kas turpināsies līdz pat administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai. "Ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli," paziņoja ministrs Juris Pūce (AP). "Šeit ir dati, kas palīdz veidot ministrijas pozīciju."
Pēc apspriedēm ar pašvaldību deputātiem par administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norāda, ka, visticamāk, ministrijas sākotnēji piedāvātajā pašvaldību robežu reformas kartē parādīsies izmaiņas, vēstī LNT Ziņas.
Iesaistoties Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā, Neretas novada pašvaldība plāno renovēt Neretas kultūras namu un būvēt brīvdabas estrādi Mazzalvē, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Meldere.
Jūlija pēdējā nedēļā, no 25.jūlija līdz 27.jūlijam, Aucē norisināsies novada svētki un Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls, informē novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Šēfere-Šteinberga.
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts stāstīja, ka lēmumu Apes novadā no 1.jūlija paaugstinās ūdens un kanalizācijas tarifus pašvaldība pieņēmusi, jo šogad vairs nespēj daļēji dotēt ūdens un kanalizācijas pakalpojumu. Apes novadā iedzīvotājiem ūdens un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pašvaldība, tādēļ pakalpojumu tarifi nav jāsaskaņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
Plānotā administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta pret lauku iedzīvotājiem un iztukšos novadu teritorijas, aģentūrai LETA pauda apvienojamo Engures un Kandavas novadu vadītāji.