Partijas Mēs – Talsiem un novadam valdes loceklis Edgars Zelderis intervijā Rūtai Kesnerei apgalvo, ka valsts finansējuma palielinājums politiskajām partijām ir pārāk liels.
2021. gadā, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, 10 politiskās partijas saņems valsts budžeta finansējumu vairāk nekā četrarpus miljonu eiro apmērā. Visdāsnāko finansējumu saņems partijas Saskaņa, KPV LV un Jaunā konservatīvā partija, kuras ieguva visvairāk vēlētāju balsu pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Lielākajām partijām šogad ziedotāji atvēlējuši 177 672 eiro, liecina aģentūras LETA apkopotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.
Gadījumā, ja partija KPV LV likvidēsies, tai valsts budžeta finansējuma izmaksa tiks pārtraukta un neizlietotais budžeta finansējums būs jāatmaksā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Lielākās partijas pagājušajā gadā ziedojumos saņēmušas 1 251 183 eiro, un visvairāk ziedots Attīstībai/Par!, Vienotībai un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), liecina aģentūras LETA apkopotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija.
Plānots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotie grozījumi likumā par politisko organizāciju finansēšanu varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. jūlija vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Izmaiņas likumā paredz, ka, piemēram, ja pārkāpumu ir veikusi partija, atbildība tiek piemērota konkrētās partijas valdei, savukārt, ja partijai ir vairāki valdes locekļi, sods tiek piemērots katram no viņiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sagatavojis grozījumus likumā, kas paredz par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu administratīvi sodīt partijas valdes locekļus.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas, kas paredz atlikt būtisku partiju finansējuma palielināšanu, nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.
Ja Saeima nākamnedēļ galīgajā lasījumā līdz šim atbalstītajā redakcijā akceptēs grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz daudzkārtīgu valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām, likums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā (ST), šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā solīja organizācijas Pro Bono Publico līdzdibinātāja, valdes locekle Kristīna Blumberga.
Nākamā gada budžeta izskatīšanas procesā līdztekus līdz baltkvēlei nokaitētajam jautājumam par mediķu algu paaugstināšanu ne mazāk karstas diskusijas ir izraisījuši grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz nākamajā gadā partijām atvēlēto finansējumu palielināt par četriem miljoniem eiro. Pret to iebilst opozīcijas partijas, un portālā Mana balss ir savākti vairāk nekā 12 000 parakstu, lai šī iniciatīva tiktu atlikta līdz 14. Saeimas ievēlēšanai. Tikmēr sociālajos tīklos lietotāji iepriekš paredzami konfrontē solījumu neturēšanu par algas pieaugumu mediķiem un finansējuma palielināšanu politiskajām partijām.